Kāds uzdrošinājies apdraudēt lojālistu “svētās” tiesības uz “morālo pārākumu”
Divas valdošās koalīcijas partijas – “Vienotība” un “Attīstībai/Par!” virza grozījumus “Tiesībsarga likumā”, kuri paredz ierobežot viena cilvēka tiesības ieņemt šo amatu uz vairāk nekā diviem piecu gadu termiņiem. Pašreizējam tiesībsargam Jurim Jansonam otrais amata termiņš beidzas nākamgad, un, lai ko stāstītu šo grozījumu iesniedzēji, viņu vēstījums ir skaidrs un nepārprotams – tāds tiesībsargs, kāds ir Jansons, mums nav vajadzīgs.
Patiesi, Jansons pēdējā laikā ir iesniedzis Satversmes tiesā (ST) vairākas lietas, kuras varai nav bijušas patīkamas. Lielāko neapmierinātību izraisīja jūnija beigās pasludinātais ST spriedums par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa neatbilstību Satversmei. ST lika Saeimai un valdībai ne tikai pārskatīt GMI apmēru, bet arī izveidot Satversmes garam atbilstošu GMI aprēķināšanas kārtību.
Varas atbalstītāji (lojālisti) un “džungļu kapitālisma” ideju sludinātāji tiesībsarga iniciatīvas cenšas marginalizēt, tās pasniedzot kā klaji populistiskas. ST spriedumā ierakstīto frāzi, ka “valsts uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem cilvēka cienīgu dzīvi”, mēģina izsmiet un novest līdz absurdam, dažādi ironizējot par “cilvēka cienīgas dzīves” jēdzienu un par to, kam galu gala tā jānodrošina. Tiek draudēts ar valsts un sociālā budžeta uzspridzināšanu, nodokļu celšanu un tamlīdzīgām apokaliptiskām ainām.
Skaidrs, ka tiesībsargs Jansons lojālistiem ir kā nagla pakaļā. Pēc viņa iesnieguma Satversmes tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzina arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem. Dienas kārtībā ir vēl vairāki Jansona pieteikumi, tai skaitā par mediķu darba samaksas neatbilstību likumā noteiktajam apmēram.
Ar ko tieši Jansons tik ļoti kaitina lojālistus? Jansons šobrīd ir vienīgais labi redzamais valsts varas pārstāvis, kurš publiskajā telpā norāda uz varas neizdarīto sociālajā sfērā. Viņš faktiski ir kļuvis par vienīgo, kurš aizstāv dzīves grūtdieņu intereses. Skaidrs, ka politiķi, kuri gribētu no Jansona tikt vaļā, ne jau viņa sociālo aktivitāti piesauc kā iemeslu likuma grozījumiem. Jau ir atrasti labskanīgi iegansti, kurus pārliecinoši atkārtos lojālisti. Šos ieganstus pat nav vērts iztirzāt. Tas būtu kā šaut pa kartona viltus nocietinājumiem.
Politikā patiesie iemesli bieži nesakrīt ar deklarējamiem. Galvenais grozījumu virzītājs, deputāts Andrejs Judins nav no tiem, kurš pret dzīves pabērniem izturētos ar nevērīgu cinismu. Drīzāk otrādi, viņš cenšas atstāt sociāli iejūtīga cilvēka iespaidu. Taču viņš ir tieši tās partijas biedrs, kuras vadībā ilgstoši tikusi īstenota tāda sociālā un finanšu politika, kas lielai daļai iedzīvotāju nav spējusi nodrošināt Satversmē garantēto “cilvēka cienīgo dzīvi”. Pieļauju, ka Judins par to izjūt zināmu iekšējo diskomfortu, un tas, ka tiesībsargs viņam šo vainu regulāri grūž degunā, šo diskomfortu tikai pastiprina. Judins šajā gadījumā pauž tās lojālistu daļas bažas, kuri tiesībsarga Jansona darbībās saredz apdraudējumu savam pašiedomātajam morālajam pārākumam.
Politikā morālajam aspektam ir milzu nozīme. Jebkuras darbības jāprot iesaiņot pievilcīgā retorikā. Tas ir, tās jāpamato ar morāli pārliecinošiem argumentiem. Judina kā politiķa tēls vienmēr ir saistījies ar ieņemto morālā pārākuma pozu. Šī poza ļoti raksturīga tieši abām grozījumu virzītāju partijām.
Jansons šiem pozētājiem regulāri atgādina – jūsu centieni uzdoties par morālajām autoritātēm ir visai apšaubāmi. Maigi sakot.
Tas Judinam, Pavļutam un citiem mūžīgi “pareizajiem” pamatīgi krīt uz nerviem, pat ja viņi paši to līdz galam neapzinās, jo viņu politiskās eksistences pamats ir – par mums neviena “svētāka” Latvijas politiskajā telpā nedrīkst būt. Tāpēc ikviens, kurš šo kailā karaļa tērpa burvību uzdrošinās apšaubīt, ir padzenams no Latvijas politiskās skatuves dēļiem. Tieši šī tad arī ir “Tiesībsarga likuma” grozījumu patiesā jēga. Nākamgad ievēlēsim savējo, kurš negrūdīs mums purniņu pašu pieķēzītajā.
Bens Latkovskis / Foto: F64
Vēl par tēmu:
Arī šonedēļ neiztiksim bez lietus mākoņiem
Lai gan jaunajā darba nedēļā laiks būs visai silts un vietām termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +27° atzīmei, neiztiksim arī bez lietus un pērkona negaisa, turklāt vietām pērkona...
Lasīt tālākPiektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālāk