• Tweet

Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem un pirmajām lielajām uzvarām. Lai bērns šo posmu piedzīvotu ar pārliecību un prieku, vecākiem ikdienā jābūt viņa atbalsta un drošības punktam. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” kopā ar klīnisko un veselības psiholoģi Sandru Slūku aicina vecākus ar prieku un mieru sagatavoties skolas sākumam, runājot par emocijām, veidojot drošus ikdienas ieradumus un iemācot bērnam patstāvības prasmes.

Drošības sajūta kā pamats mācību priekam

“Bērns vislabāk jūtas un spēj apgūt jaunas prasmes tad, kad viņš jūtas drošībā. Skolas gaitu uzsākšana ir saistīta ar daudz neskaidrībām, tāpēc ir normāli izjust satraukumu un bažas,” skaidro klīniskā un veselības psiholoģe Sandra Slūka. Vislabākais veids, kā pieaugušie var atbalstīt bērnu jaunajā dzīves posmā, ir saglabājot pozitīvu attieksmi pret skolu un pārrunājot ar bērnu dažādus ar skolu saistītus jautājumus. Paskaidrojot, kāpēc mācīšanās skolā var būt interesanta, kā notiek mācību process un kādas ir gaidāmās mācību stundas.

Papildu sarunām psiholoģe iesaka arī praktiskus uzdevumus, ko var veikt mājās kopā ar bērnu. Viens no veidiem ir rotaļīgi izspēlēt “skolu”, mainot lomas starp vecāku un bērnu. Spēles laikā pārrunāt skolas dienas ritmu, sociālās lomas, kā arī to, ka dažkārt būs grūtāki uzdevumi vai garlaicīgi brīži. Tas palīdz bērnam veidot reālistisku priekšstatu par skolu un sagatavoties dažādām situācijām. Vēl viena noderīga aktivitāte ir uz lapas uzzīmēt prognozējamo dienas ritmu, iezīmējot celšanos, brokastis, došanos uz skolu un atpakaļ, brīvā laika pavadīšanu, vakariņas un gulētiešanu, kā arī pārrunājot katras dienas posma nozīmi. Bērnu var mudināt sakārtot savu skolas somu un drēbes, kas attīsta organizācijas prasmes un veicina patstāvību, kā arī dod iespēju justies atbildīgam. Vienlaikus svarīgi iedrošināt bērnu, ka viņš vienmēr var vērsties pie vecākiem pēc atbalsta un kopā rast risinājumus, ja rodas neskaidrības vai grūtības.

“Bērna drošības izjūta ir arī cieši saistīta ar viņa pārliecību par sevi, kā arī ticību un spēju paļauties uz citiem. Lai veidotu bērna ticību sev, svarīgi ikdienā fokusēties uz bērna stiprajām pusēm un resursiem, piemēram, pārrunājot situācijas, kurās bērns spējis sadraudzēties, spējis tikt galā ar grūtākiem uzdevumiem, bijis savaldīgs vai pacietīgs. Vēl svarīgi ikdienā bērnu slavēt arī par viņa centieniem, ne tikai par rezultātiem, piemēram, ar frāzēm “Es redzu cik grūti tev bija gaidīt savu kārtu, taču tas izdevās”, “Paldies, ka tu ievēroji spēles noteikumus”, “Cik rūpīgi esi izkrāsojis šo zīmējumu!”. Izvairoties no salīdzināšanas un kritizēšanas, kas rada bērnā bailes kļūdīties, pastiprina trauksmi, nedrošību un grauj pašvērtējumu,” skaidro klīniskā psiholoģe Sandra Slūka.

Kādām bērna uzvedības izmaiņām ir jāpievērš uzmanība?

Pirmajās nedēļās skolā bērns piedzīvo adaptāciju – viņam jāpielāgojas jaunajam dienas ritmam, jauniem noteikumiem, skolotājiem un vienaudžiem. Psiholoģe Sandra Slūka skaidro, ka šis process ir pakāpenisks, katram bērnam individuāls, un var ilgt līdz pat trim mēnešiem. Dažkārt tas izpaužas kā lielāks nogurums, raudulīgums, aizkaitināmība vai somatiskie simptomi, piemēram, galvassāpes vai vēdera sāpes. Tas nenozīmē, ka ir nopietnas problēmas – bieži vien šīs reakcijas mazinās, it īpaši, ja vecāki saglabā mieru un emocionāli atbalsta bērnu.

Tomēr, ja bērna uzvedībā vai emocionālajās reakcijās novērojamas būtiskas izmaiņas – spēcīga nevēlēšanās apmeklēt skolu, ilgstoša trauksme, agresivitāte vai miega problēmas –, psiholoģe iesaka nekavējoties vērsties pie speciālista, lai saprastu iespējamās cēloņsakarības un rastu atbilstošu atbalstu.

Svarīgi veidot ikdienas ieradumu dalīties ar piedzīvotajām emocijām un notikumiem. Psiholoģe iesaka vecākiem uzdot konkrētus, atvērtus jautājumus, piemēram: “Ko tu šodien mācījies matemātikā?”, “Kas tev šodien patika?”, “Kas bija grūtāk?” Šādi bērns mācās identificēt savas sajūtas un redzēt, kā tās mainās atkarībā no situācijas. Var izmantot arī vienkāršus rīkus, piemēram, emociju termometru, kas ierasti ir veidots skalas veidā, piemēram no 1 līdz 5 vai 1 līdz 10. Katrs skaitlis vai krāsa atbilst noteiktai emocijas intensitātei. Termometrs palīdz bērnam vizuāli attēlot un nosaukt savas sajūtas, piemēram, cik ļoti viņš jūtas priecīgs, satraukts, dusmīgs vai skumjš, un labāk izprast, kā emocijas mainās dienas laikā.

Drošības padomi – ceļā uz skolu un skolā

Lai bērns justos droši, ir svarīgi rūpēties gan par viņa emocionālo labsajūtu, gan praktiskām un fiziskām prasmēm, kas ļauj orientēties ikdienas situācijās ar pārliecību.

“Lai bērns justos droši gan skolā, gan ceļā uz to, vecākiem svarīgi pārrunāt arī praktiskus jautājumus, kas palīdzēs sagatavoties dažādām situācijām. Piemēram, ja bērns dodas uz skolu viens pats, ieteicams kopā pārrunāt ceļu satiksmes noteikumus un vairākkārt izstaigāt plānoto maršrutu, lai bērns spētu skolas laikā orientēties patstāvīgi. Tāpat bērns jānodrošina drošības elementiem, piemēram, atstarotājiem. Bērnam jāzina, ka viņš var paļauties uz vecāku atbalstu ikvienā situācijā. Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka drošība nav tikai vecāku atbildība – mēs visi, kas atrodamies bērnu tuvumā, varam palīdzēt un būt viņiem nepieciešamais atbalsts. Ja redzat, ka kāds bērns ir apmaldījies vai jūtas nedroši, neejiet garām, bet sāciet dialogu, piezvaniet viņa vecākiem vai nepieciešamības gadījumā izsauciet policiju,” aicina Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Ja pēc skolas vai pulciņa mājās vedīs kāds ģimenes draugs vai uzticams pieaugušais, svarīgi, lai bērns šos cilvēkus pazīst un spēj identificēt vai persona ir uzticama. Šajā gadījumā svarīgi iepriekš bērnu ar šo cilvēku iepazīstināt. Īpaši noderīga var kļūt drošības parole – vienkāršs, savlaicīgi iegaumēts vārds, kas kalpo kā drošības atslēga. Papildu drošībai ieteicams bērnam iemācīt vecāku tālruņa numuru un mājas adresi no galvas. Savukārt vecāku iekšējo sirdsmieru var palīdzēt veicināt negadījumu apdrošināšana, kas lieti noder traumu gadījumā, kuru risks palielinās līdz ar skolas gaitu uzsākšanu.

Var izmantot arī tehnoloģijas drošības uzlabošanai, piemēram, aplikācijas, kas ļauj redzēt bērna atrašanās vietu – iPhone ierīcēs “Find My”, bet Android telefonos “Life360”. Vienlaikus ir būtiski pārrunāt, ka nedrīkst sniegt personīgu informāciju svešiem cilvēkiem, piemēram, mājas adresi vai citus sensitīvus datus. Šīs situācijas var rotaļīgi izspēlēt mājās, piemēram, scenārijos, kur bērns jūtas apjucis vai nokļuvis svešā vietā, tādējādi nostiprinot drošas rīcības paradumus.

Svarīgi iedrošināt bērnu būt atklātam par savām sajūtām un jautājumiem, kas viņu uztrauc. Vecāku uzmanība, atbalsts un skaidras vienošanās par rīcību ārkārtas situācijās palīdz bērnam justies droši, uzticēties sev un apkārtējiem, un ļauj skolas sākumu piedzīvot ar prieku un pārliecību.