• Tweet

Ir apritējuši jau gandrīz desmit gadi, kopš notiek Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas izskatīšana tiesā. Šajā laika posmā prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz, nepamatoti piemērojusi soda sankcijas un neskaitāmas reizes ignorējusi likuma burtu, nostiprinot pārliecību, ka attiecībā uz Ventspils mēru tiesiskums kā jēdziens neeksistē.

Ventspils mēra krimināllietas izskatīšana tiesā notiek jau kopš 2008. gada un kopš tā laika prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz. Vispirms 2016. gada 16. jūnijā, bet pēc tam – 2017. gada 24. aprīlī, kad steidza mīkstināt un grozīt Lemberga apsūdzības. Papildus tam Rīgas apgabaltiesa piemērojusi arī procesuālo sankciju – piespiedu naudu Lembergam par izvairīšanos no liecību sniegšanas pēc būtības, lai gan pati tiesa traucējusi liecību sniegšanu, neskaitāmas reizes pārtraucot Lembergu pusvārdā. Savukārt situācijā, kad tiesa grozījusi apsūdzības tekstu un sniegusi jaunus, apjomīgus grozījumus, tiem noteikts īss iepazīšanās termiņš, tādējādi liedzot sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai.

Atbilstoši Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumam prokuroriem jebkuri grozījumi apsūdzībā ir jāpamato, skaidri darot zināmu, kādas izmaiņas veiktas un kādi ir bijuši to iemesli. Arī šī likuma norma tikusi ignorēta. Tā vietā prokurori ultimatīvi pieprasījuši uzsākt liecību sniegšanu, lai gan, kā pierāda līdzšinējā tiesvedības gaita, patiesais mērķis ir tās ignorēt.

Papildus tam Ventspils mēram visus šos gadus noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Lai arī likumā teikts, ka noteiktas nodarbošanās aizliegums nosakāms uz konkrētu laiku, Latvijas tiesa to ir ignorējusi.

Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke vairākas reizes Rīgas apgabaltiesai lūgusi atcelt Ventspils mēram noteikto drošības līdzekli, pamatojoties uz to, ka noteiktais nodarbošanās aizliegums spēkā var būt maksimums piecus gadus. Tiesa prasību noraidījusi, kas gan nav pārsteigums, ņemot vērā tās īpašo attieksmi pret Ventspils mēru.

Tiesvedības laikā noraidīti arī Lemberga lūgumi atļaut filmēt tiesu un tiesvedības procesu pārraidīt tiešraidē. “Tiesas procesam kļūstot atklātam, nebūtu iespējama tā vienpusīgās un tendenciozās informācijas straumēšana, ko vērojam visa absurdā procesa garumā, tostarp “īpašiem”, ”objektīviem” medijiem, kurus prokuratūra pēc vajadzības var “izsaukt” un sev vajadzīgajā rakursā “apgaismot”. Atklāta procesa gadījumā visiem būtu iespēja pārliecināties, kā ir patiesībā,” pēc kārtējā atteikuma sacīja Lembergs.

Lai gan Ventspils mēram pēc būtības ir tiesības celt prasību par lietas izbeigšanu, jo tā nav izskatīta saprātīgā termiņā, prokuratūras lēmums tādu iespēju liedz, jo apstiprina faktu, ka Lembergs pats it kā novilcina tiesas procesu, lai gan realitātē viņš ne reizi vien ir iestājies par atklātu tiesas procesa izskatīšanu, kas, kā zināms, viņam ir tikusi liegta.

Laikā, kad sabiedrības uzticība Latvijas tiesu sistēmai ir kritiski zema, sistēmas prestižu vēl vairāk grauj Lemberga krimināllieta. Esam dzirdējuši par gadījumiem, kad tiesas procesi izstiepjas vairāku gadu garumā, par apšaubāmiem spriedumiem un tiesnešu objektivitātes trūkumu, taču reti nācies saskarties ar tik nevienlīdzīgu tiesas un apsūdzētā cīņu.

Tā vien šķiet, ka Lemberga krimināllietas vienīgais uzdevums ir graut viņa kā politiķa tēlu sabiedrībā un nodrošināt nebeidzamu cirku medijiem, savukārt tiesiskums paslaucīts kaut kur zem lieveņa. Kamēr vienādas tiesības sevi aizstāvēt nesaņems katrs, tostarp pazīstams politiķis, maizes cepējs vai bezdarbnieks, valstī nevaldīs viens likums un viena taisnība visiem.