Juridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos

Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa vai būves īpašnieka, otrdien, 15.oktobrī, sēdē uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzīmēja, ka likuma grozījumi, kurus Saeima šogad pavasarī pieņēma saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, paredz, ka zemes īpašnieks no būves īpašnieka var pieprasīt kompensāciju par papildu izdevumiem, kas saistīti ar atgādinājumu par pienākumu maksāt, paziņojumu sagatavošanu un citiem izdevumiem. “Taču likums neparedz, ka šie 15 eiro būtu obligāti pieprasāmi. Summu var prasīt mazāku vai nepieprasīt vispār,” pauž A.Judins.
Komisijas sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsa deputātu uzmanību uz neskaidrībām, kuras radušās pašvaldībās saistībā ar Saeimas pieņemto likuma grozījumu piemērošanu. Viņš atzīmēja, ka uz Rīgas pašvaldības zemes atrodas 30 tūkstoši dzīvokļu un aptuveni 1500 citu būvju, un rēķina sagatavošanas pašizmaksas būtu aptuveni trīs līdz piecu eiro apmērā.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna skaidroja, ka summa “15 eiro” tika izvēlēta, ņemot vērā visas iespējamās izmaksas, kas varētu rasties privātpersonai, kurai nav pieejas reģistriem un datubāzēm, par kuru izmantošanu var nākties samaksāt. Savukārt pašvaldībai ir pieejami plašāki resursi, kas izmaksas būtiski samazina. Turklāt maksāšanas paziņojumu ir iespējams sagatavot elektroniski, pauda klātesošie.
Tāpat pārrunātas zemes un dzīvokļa būves īpašnieka iespējas vienoties par summu, kas maksājama par rēķina sagatavošanu.
Komisija un Tieslietu ministrija sēdē pārrunātā jautājuma skaidrojumu Latvijas pašvaldībām sagatavos arī rakstveidā, akcentēja komisijas priekšsēdētājs.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk