Jūnijā vērojamas mēnesim neraksturīgas cenu pārmaiņas
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %. Precēm tas samazinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem tas pieauga par 0,7 procentiem, vēsta Ekonomikas ministrija.
Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, tomēr šogad jūnijā patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 2002. gada (izņemot 2009. gadu).
Šī gada jūnijā pārtikas cenām bija lielākā samazinošā ietekme. Jāatzīmē, ka tradicionāli jūnijā tieši pārtikas cenām ir vērojams cenu kāpums ar lielāko palielinošo ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Cenas pārtikai šogad jūnijā samazinājās par 1,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem un cenu kritums pārtikai bija straujākais kopš 1998. gada. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un gaļai, kas jūnijā bija viens no straujākajiem kopš 1998. gada (dārzeņiem straujāks kritums bija tikai 2011. gada jūnijā). Pasaules pārtikas cenas jūnijā turpināja samazināties, gada laikā sasniedzot kritumu par vairāk nekā 20 procentiem.
Sākoties sezonas preču izpārdošanām, patēriņa cenas jūnijā samazinājās apģērbiem un apaviem par 2,5 % (gataviem apģērbiem cenas samazinājās par 2,8 %, bet apaviem – par 2,9 %), kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,15 procentpunktiem.
Cenas jūnijā samazinājās arī siltumenerģijai, ko ietekmēja cenu kritums dabasgāzei. Cenas siltumenerģijai samazinājās par 2,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā palielinošā ietekme jūnijā bija cenu kāpumam degvielai. Cenas degvielai pieauga par 1,5 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pēc straujā cenu kāpuma aprīlī, maijā pasaules naftas cenām bija vērojams neliels kritums, savukārt jūnijā pasaules naftas cenas samazinājās par vidēji 10 %, kas varētu ietekmēt degvielas cenas Latvijā turpmākajos mēnešos. Cenas jūnijā pieauga arī sakaru pakalpojumiem par 2 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2015.gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 0,5 %. Gada vidējā inflācija jūnijā bija 0,6 procenti.
Prognozējams, ka kopumā šogad vidējo gada inflāciju noteiks ārējie faktori (naftas un pārtikas cenu dinamika pasaulē) un tā varētu būt nedaudz augstāka kā iepriekšējā gadā.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk
