Jūlijā straujš mazumtirdzniecības pieaugums
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga un pārsniedza 2018.gada jūlija rādītāju par 3,1% (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija augstākais rādītājs pēdējo trīs mēnešu laikā, kad mazumtirdzniecības rādītāji nepārsniedza 2% kāpumu.
Līdzīgi kā iepriekš, mazumtirdzniecības izaugsmi veicināja galvenokārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Jūlijā tas pieauga gandrīz visās preču kategorijās un par 5,9% pārsniedza 2018. gada jūlija rādītāju. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecībā (88%).
Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība. Straujāks pieaugums bija arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā. Jau otro mēnesi pēc kārtas sarūk mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība. Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos, ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Pieauga arī lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos. Par apmēram 1/3 pieauga arī mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus.
Degvielas mazumtirdzniecības apjomi ir mainīgi un pēc divu mēnešu sarukuma, šā gada jūlijā degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pieauga (par 1,7% gada griezumā).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi pēdējos trijos mēnešos pieaug mēreni, nepārsniedzot 2% robežu. Šī gada jūlijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4%, salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju.
Kopumā 2019.gada janvārī-jūlijā, mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 3% lielāks nekā 2018.gada atbilstošajā periodā.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos turpināsies mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. To veicinās darba algas pieaugums un esošā situācija darba tirgū.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk