Jūlijā patēriņa cenas samazinājušās par 1%
Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts.
Finanšu ministrija norāda, ka galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%.
Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā un pēdējo reizi tika pārskatīta šī gada janvārī.
Tāpat jūlijā turpināja mazināties apkures tarifi, salīdzinājumā ar jūniju samazinoties par 3,6%. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” sniegto informāciju un pasaules energoresursu cenu atkārtotu kritumu pēdējo nedēļu laikā, siltumenerģijas tarifu samazinājums gaidāms arī turpmākajos mēnešos.
Papildu energoresursu cenām inflāciju jūlijā būtiski ietekmēja arī pārtikas cenu kritums. Lai arī pārtikas cenas kritums jūlijā un augustā vērojams gandrīz katru gadu, šogad tas sākās jau jūnijā un ir izteiktāks nekā iepriekšējos gadus. Iespējams, ka tā rezultātā pārtikas cenu kritums augustā būs mazāks, taču vismaz daļēji šīs tendences ir saistīts ar pasaules pārtikas cenu samazinājumu.
Pie netipiskiem sezonālajiem faktoriem šogad pieskaitāms arī apģērbu un apavu cenu straujais samazinājums jūlijā. Salīdzinājumā ar jūniju to cenas kritušās par 7,9%. Tas ir lielākais apģērbu un apavu cenu viena mēneša kritums kāds jebkad fiksēts Latvijā. Apģērbu un apavu cenu samazinājums veidoja kopumā pusi no jūlijā fiksētās deflācijas, taču atšķirībā no pārtikas cenām, apavu un apģērbu cenas ilgākā periodā ir ļoti stabilas. Tādēļ var prognozēt, ka šo sezonālo kritumu kompensēs straujāks cenu pieaugums rudenī.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos patēriņa cenu izmaiņas turpinās noteikt ārējie faktori. Inflācija saglabāsies zemā līmenī līdz gada nogalei, kad no datiem pakāpeniski izzudīs degvielas cenu samazinājums pērnā gada nogalē.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk
