• Tweet

Pirms gandrīz 20 gadiem Jelgavas rajona slimnīcu nodeva pārvaldīšanai privātai firmai. Tai ik gadu tiek maksāta dāsna atlīdzība par šo pakalpojumu, lai gan privātā uzņēmuma īpašnieks tajā pašā laikā slimnīcas valdē saņem atalgojumu. Šo gadu laikā privātais pārvaldnieks neskaidrā veidā ticis arī pie slimnīcas kapitāldaļām un nākamgad tam būs iespēja par, iespējams, mākslīgi samazinātu cenu no pašvaldības nopirkt arī pārējo, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Visā Latvijā kopš 2000. gada reģistrēti tikai astoņi publiskās privātās partnerības līgumi. Viens no tiem ir 2003. gada Jelgavas rajona padomes līgums par slimnīcas nodošanu koncesijā. Tolaik pieteicās tikai viens uzņēmums – pilnsabiedrība “Kapitāla pārvaldes sistēmas”. Līgums paredzēja, ka pašvaldība ik gadu samaksā “Kapitāla pārvaldes sistēmām” līdz pat 10% no slimnīcas apgrozījuma.

Pagājušajā gadā, Jelgavas novada domei lemjot par 85 000 eiro atlīdzību privātajai kompānijai, deputātiem pirmo reizi radās jautājumi. Izrādījās, ka 20 gadus pašvaldība no sava īpašuma nebija guvusi nekādu peļņu, un vēl maksājusi privātajam par to, ka tas klīnikā saimnieko bez uzraudzības un valdē ieceļ savus cilvēkus. Opozīcijas deputāti par savādo līgumu vērsās atbildīgajās ministrijās un izmeklēšanas iestādēs.

“Kapitāldaļu turētājs ir deleģējis privātpersonai tādas tiesības, ko viņš nevar deleģēt. Un tā privātpersona, mūsuprāt, atrodas interešu konfliktā. Mēs to informāciju esam nosūtījuši arī KNAB, lai viņi jau pēc savas kompetences izvērtē. Tur viennozīmīgi ir jāvērtē tā situācija tiesībaizsardzības institūcijām. Bet pirmsšķietami tā situācija nav normāla, viņa ir ilgstoši pastāvējusi, un, kāpēc neviens nav pamanījis, tas arī ir diezgan dīvaini.”

“Iepriekšējos sasaukumos es uzskatu, ka deputāti tika maldināti. Tāpēc arī tas viedoklis iepriekš bija cits, kad tapa skaidrs, ka nevar uzticēties, ir jāpārbauda informācija, tostarp par Zemgales veselības centru. Tad, nonākot šīsdienas – vai gadu atpakaļ – situācijā ar kolēģiem, kuru tagad ir daudz vairāk, mēs esam ķidājuši dokumentus un secinājuši, ka ir situācija, kuru ir jāizmeklē,” norāda Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova (“Saskaņa”).

Nu jau arī Jelgavas novada domes koalīcija piekrīt opozīcijai, ka īsti pareizs līgums nav. Domes nolīgtie juristi to pat sauc par nelikumīgu. Turklāt šo gadu laikā privātais koncesionārs pamanījies tikt pie nepilniem 12% pašvaldības uzņēmuma daļu.

“Ir jācērt saknē, jāmēģina atzīt par spēkā neesošu to līgumu, jācenšas atgūt samaksātais, jācenšas atjaunot iepriekšējo stāvokli. Pirmsšķietami, skatoties, kā tas viss ir noticis, liekas, ka tas viss ir absolūti nelikumīgi, jo šai pilnsabiedrībai, kas ir koncesionārs, pašai savu ienākumu nekur nebija. Vienīgais viņu apgrozījums katru gadu, cik es paskatījos Uzņēmumu reģistrā, sastāv tikai no Jelgavas novada domes maksājumiem.”

Līdz pagājušā gada sākumam Jelgavas novadu vadīja Ziedonis Caune no Latvijas zemnieku savienības. Viņa vietā stājās Madars Lasmanis no “Latvijas attīstības”. Viņa nostāja ir – līgums pēc dažiem mēnešiem beigsies, tādēļ tagad par vēlu to lauzt.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”) pauž: “Prokuratūra ir aicinājusi mūs pašus vērtēt iekšēji, kā tas ir bijis. Bet 20 gados ir bijusi virkne dažādu kapitāldaļu turētāju, kāds jau ir taisaulē, tādēļ mums tāda pamata dziļi vērtēt šo procesu noslēguma fāzē, kad atlikuši trīs mēneši, kad šis koncesijas līgums beidzas. Saimnieciski nav lietderīgi uzsākt tiesvedības par līgumu, kurš beigsies pēc trīs mēnešiem.”

Mēs esam lūguši – ir arī domes lēmums – pārtraukt pirms laika šo līgumu, šajā gadā ir tāds uzdevums bijis. Mēs esam vērsušies pie koncesionāra, koncesionārs šādu iespēju ir atteicis, viņš tam neredz pamatojumu, līdz ar to mēs varam līgumu pārtraukt tikai abām pusēm vienojoties vai tiesā.

Šogad pirmo reizi kopš līguma noslēgšanas “Kapitāla pārvaldes sistēmas” nav domei piestādījuši rēķinu par klīnikas pārvaldīšanu. Uzņēmums rakstiskā atbildē “Nekā personīga” saka, ka, vēl lems vai to darīt. Tas esot atkarīgs no domes tālākās rīcības. Par summas izmaksu parasti lemj dome, bet to samaksā no Zemgales veselības centra līdzekļiem.

Oktobrī Jelgavas novada deputāti nobalsoja par pašvaldībai piederošo 88% klīnikas kapitāldaļu pārdošanu. Tās novērtētas uz 2,56 miljoniem eiro. Opozīcija uzskata, ka šis skaitlis ir stipri mazāks par uzņēmuma patieso vērtību.

“Zemgales veselības centra” apgrozījums pagājušajā gadā bija teju pieci miljoni eiro. Tīrā peļņa – pie 200 000 wieo. Pēc koncesijas līguma beigām klīnikai vairs nebūs ik gadu jāmaksā privātajam pārvaldniekam, taču uzņēmuma vērtētājs uzskata, ka klīnikas izaugsme apstāsies, jo tā domā tās vadība.

Jelgavas novada domes deputāts Uldis Ainārs (“Jaunā vienotība”) norāda: “Ja pēdējos četros gados “Zemgales veselības centram” vidējais apgrozījuma pieaugums ir bijis 13%, tad tas pēkšņi nokrīt uz 2%. Kas tāds notiks Jelgavā, lai apgrozījuma pieauguma temps samazinātos sešas, septiņas reizes? Es nevaru iedomāties, vērtētājs arī nav norādījis uz apstākļiem.”

“Šī vērtība balstās uz neatkarīga nekustamo īpašumu vērtētāja vērtējumu. Protams, vērtētājs rīkojas likuma tvērumā un savas kompetences ietvaros. Un mums nav pamats apšaubīt, ka sertificēts vērtētājs ir rīkojies neobjektīvi vai ar kādām nelikumībām, līdz ar to mēs uzticamies vērtējumam. Uz kādiem datiem viņš tur balstījies – viņš, protams, noteikti ir aptaujājis arī koncesionāru, to jau nevar liegt. Koncesionārs ir vienīgais, kam ir pilnīga dokumentu pieeja saistībā ar kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli,” norāda Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”).

Klīnikas vadītāja ir Mārīte Sproģe, valdē strādā arī viņas dēls Gundars Prolis. Viņš ir viens no koncesionāra “Kapitāla pārvaldes sistēmu” īpašniekiem. Pārresoru koordinācijas centrs pagājušā gada rudenī norādīja, ka te saskatāms interešu konflikts – Prolim pieder uzņēmums, kam pašvaldības uzdevumā jāuzrauga paša vadītā klīnika.

SIA “Zemgales veselības centra” valdes loceklis, PS “Kapitāla pārvaldes sistēmas” līdzīpašnieks Gundars Prolis norādīja: “[“Nekā personīga”]: Esat aicināts sniegt liecības vai kādu informāciju? [Gundars Prolis, SIA “Zemgales veselības centra” valdes loceklis, PS “Kapitāla pārvaldes sistēmas” līdzīpašnieks]: Visas uzsāktās lietas ir izbeigtas. [“Nekā personīga”]: Bet jums ir prasītas kādas ziņas, ja? [Gundars Prolis, SIA “Zemgales veselības centra” valdes loceklis, PS “Kapitāla pārvaldes sistēmas” līdzīpašnieks]: Protams, visa gada garumā mūs te mēģina nobīdīt malā.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegtajos paskaidrojumos iesaistītās personas teikušas, ka pie pilnsabiedrības “Kapitāla pārvaldes sistēmas” izveidošanas un koncesijas līguma parakstīšanas klāt kopš paša sākuma bija arī bija Prolis. Oficiāli viņš gan par amatpersonu un īpašnieku kļuva vēlāk. Līguma tekstu rakstīja Ģirts Verners, kas vēlāk kļuva par privātās firmas “Kapitāla pārvaldes sistēmas” prokūristu.

Jelgavas novada domes deputāts Uldis Ainārs (“Jaunā vienotība”) sacīja: “Gan no pašvaldības puses, gan no privātā uzņēmuma puses ir darbojušās vienas un tās pašas personas. Koncesijas nolikumu un citus dokumentus ir sagatavojis Ģirts Verners, kas attiecīgi ir pēc tam darbojies pilnsabiedrības vārdā, gan sagatavojot piedāvājumu, gan parakstot visus pārējos dokumentus.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē noskaidroja, ka plānu nodot koncesijā Jelgavas novada domes īpašumu ierosināja tās pašas personas, kas vēlāk šo īpašumu ieguva. Taču birojs izlēma kriminālprocesu nesākt. Tagad prokuratūrai jālemj, vai šāds KNAB lēmums bija pareizs.

Prokuratūra vienreiz jau atcēlusi KNAB lēmumu. Birojs jau otrreiz atteicies izmeklēt Jelgavas slimnīcas koncesiju un to, kā privātais uzņēmums ticis pie tās kapitāldaļām.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”) sacīja: “Pagaidām no KNAB mums nav ziņas – ne pozitīvas, ne negatīvas. Ne sauc ko prasīt, ne arī kādus dokumentus, līdz ar to grūti izprast izvērtēšanu, ja tas notiek slepeni.”

Jelgavas novada pašvaldība klīnikas daļas plāno pārdot izsolē. Kā “Zemgales veselības centra” līdzīpašniekam, privātajam koncesionāram darījumā pienākas pirmpirkuma tiesības. “Kapitāla pārvaldes sistēmas” informē, ka par to, vai piedalīties izsolē lems, kad pašvaldība būs apstiprinājusi tās noteikumus.

Gundars Prolis strādā arī Jūrmalā. Tur viņš vada pašvaldībai piederošo Slokas aprūpes centru un ir “Kauguru veselības centra” valdē.