Jautājums par bērnudārziem valsts valodā paliek karājoties gaisā
Asas diskusijas ceturtdien Rīgas domē izsauca opozīcijā esošās Nacionālās apvienības rosinājums visos galvaspilsētas bērnudārzos pāriet uz mācībām valsts valodā.
Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien izskatīja Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu, lai visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviestu mācību programmas valsts valodā.
Frakcijas priekšlikums paredz ne vien sagatavot informatīvo ziņojumu, bet arī departamentam iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visās Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā sākot ar 2020/2021. mācību gadu. Departaments informējis, ka jaunajā mācību gadā tiks papildu atvērtas vien 6 grupas ar latviešu mācību valodu.
Frakcijas vārdā priekšlikumu parakstīja Rīgas domes deputāti – toreizējais frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis, kurš kļuvis par kultūras ministru, un pašreizējais priekšsēdētājs Dainis Locis, kurš uzrunājot kolēģus, uzdeva retorisku jautājumu par to, vai latviešiem nav savas valsts galvaspilsētā jāmeklē iestāde, kur iegūt izglītību valsts valodā.
Savukārt Rīgas mērs Oļegs Burvovs (GKR) atzina, ka tas neizdodas. “Neskatoties uz maniem lūgumiem, audzinātāja ar viņiem runāja tikai krievu valodā. Latviešu valodu mans puika bērnudārzā pazaudēja. Tad aizgājām uz krievu, mazākumtautību bērnudārzu, tur latviešu valodas apmācība absolūti formāla.”
Nacionālā apvienība uzsvēra, ka jau šobrīd bērnudārzu rindas ir rādītājs, ka pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības valsts valodā ir daudzkārt lielāks nekā piedāvājums Rīgas pilsētā.
Pēc pamatīgas izrunāšanās komiteja lēma rosinājumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā bērnudārzos pieņemt zināšanai, tātad nekādas turpmākas reālas darbības nesekos.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
Saeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālāk
