Jaunzeme: Loģika manai pārcelšanai uz FM ir gaužām maza
Valdība šonedēļ nelēma par atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rotēšanu uz citu amatu un, iespējams, atstās šo jautājumu nākamajam Ministru kabinetam. Kā šorīt LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Jaunzeme, viņa nesaskata loģiku iecerētajā viņas pārcelšanā uz Finanšu ministriju (FM).
“MK sēde man deva iespēju atskatīties, kas ir izdarīts VID pēdējo četru gadu laikā un kas vēl plānots. Es secināju, ka šis kabinets man ir devis mandātu uz pieciem gadiem. Ja šis mandāts ir dots un darbi ir saplānoti, tad loģika rotācijā ir gaužām maza,” norādīja Jaunzeme.
Pēc viņas sacītā, jau 2020. gada 12. martā Reira kungs viņai piezvanīja un teica, ka viņai ir jāraksta atlūgums, jo viņa nepareizi saprotot situāciju: “Tajā brīdī bija tieši epidemioloģiskās krīzes sākums. Pēc tam tā situācija kļuva arvien radikālāka. Ja mēs skatāmies uz šīm pārbaudes lietām, tās bija regulāras, nemitīgas. Un arī šīs publiskās noniecināšanas, nomelnošanas bija ļoti daudz. Viņš [Reirs] ar mani tiešā veidā nerunāja, tikai caur plašsaziņas līdzekļiem.”
Runājot par korupciju VID, viņa komentēja: “Kad atnācu strādāt, viens no ilglaicīgajiem darbiniekiem teica: “Jaunzemes kundze, jūs nezināt, kur esat atnākusi. Te tā ir bijis un te tā būs.” Es pateicu, ka tā nebūs gan. Ar piesardzīgu optimismu gribu teikt, ka vecie perēkļi būs likvidēti.”
“Pretdarbība ir visu laiku, tā ir ikdiena. Katru reizi, kad ir bijušas šīs vērienīgās aizturēšanas, arī Reira kungs katru reizi ir paudis publisku nosodījumu un pārmetis man, ka tā ir formāla attieksme pret korupcijas novēršanu. Kas tad ir īsta attieksme?” izteicās Jaunzeme.
Kā zināms, Finanšu ministrs ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādinājis no amata. Rīkojums esot izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk