Jaunzeme atzīst: VID turpina strādāt darbinieki ar apšaubāmu reputāciju
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) joprojām turpina strādāt darbinieki ar apšaubāmu reputāciju, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina VID ģenerāldirektora amatam virzītā Ieva Jaunzeme.
Viņa atzina, ka viņu nepatīkami ir pārsteidzis fakts, ka VID, lai arī tur samazinājies darbinieku skaits par aptuveni 300, joprojām strādā cilvēki, kuriem ir apšaubāma reputācija.
Lai arī parasti, veicot darbinieku skaita samazināšanas, cilvēki ar apšaubāmu reputāciju ir samērā augstu atbrīvojamo sarakstā, VID joprojām šādi cilvēki strādājot. “VID jau vairākus gadu ir šī rotācijas programma, bet jautājums ir par to, cik lielā mērā tas darbojas,” norādīja potenciāla dienesta vadītāja.
“Mani nedaudz izbrīna, ka vēl ir cilvēki, kuri turpina ar apšaubāmu reputāciju darboties,” pauda Jaunzeme.
Viņa gan nespēja nosaukt, cik konkrēti šādi cilvēki joprojām strādā VID, vien piebilda, ka korupcijas izskaušanai viens no labākajiem risinājumiem ir darbinieku rotācijas. “Esmu pārliecināta, ka viņi ir veikuši šo priekšizpēti,” piebilda Jaunzeme.
Savukārt runājot par ēnu ekonomiku, viņa norādīja, ka “šobrīd esošais ēnu ekonomikas plāns nedarbojas”. Viņaprāt, apkarot ēnu ekonomiku galvenokārt traucē “aplokšņu algas”.
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases konkursā visaugstāko komisijas novērtējumu ieguvusi Ieva Jaunzeme, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Jaunzeme līdz šim strādājusi Ekonomikas ministrijā, ieņemot Administrācijas vadītāja amatu, bet iepriekš bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore sešus gadus vadījusi Konkurences padomi, bet pirms tam bijusi padomniece Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.
Jaunzeme četrus gadus bijusi ģenerāldirektore Latvijas lielākajā darba devēju intereses pārstāvošajā organizācijā – Latvijas Darba devēju konfederācijā.
VID ģenerāldirektora amata kandidātei ir biznesa vadības maģistra grāds un arī Ekonomikas fakultātes ekonomista diploms, kas ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu pielīdzināts profesionālā maģistra grādam.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk