Jaunlaulātie dāvanā vēlas saņemt naudu
Servīzes, gultasveļas komplektus un gludekļus, kas vēl pirms desmit gadiem bija populārākās kāzu dāvanas, nomainījusi glīta aploksne ar naudaszīmi.
Lai gan savulaik naudas dāvināšana jaunlaulātajiem tika uzskatīta teju par slikto toni, šobrīd jaunās ģimenes to norāda kā vēlamāko, bet kāzu viesi – kā populārāko dāvanu.
Vasara tradicionāli ir kāzu laiks, kad laulību ostā iestūrē tūkstošiem pāru. Aptaujājot aptuveni 1000 respondentu, lielveikalu tīkls Maxima noskaidrojis – vairāk nekā 50% pētījuma dalībnieku par piemērotāko kāzu dāvanu uzskata tieši naudu. Savukārt, taujāti par to, cik lielu summu cilvēki būtu gatavi tērēt, gandrīz puse jeb 42% aptaujāto atzīst, ka piedienīga summa būtu ap 50 latu.
Mazinās attiecību nozīmība
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks sarunā ar Neatkarīgo akcentē – šādas izmaiņas Latvijas sabiedrībā ir pēdējās desmitgades tendence. Ja vēl pirms pieciem sešiem gadiem jaunlaulāto lūgums dāvināt naudu tika uztverts neviennozīmīgi, tad tagad šāds jaunā pāra uzstādījums nevienu nepārsteidz. «Tam ir vairāki iemesli – gan pasaules ietekme, gan arī sociālo saišu vājināšanās. Amerikas Savienotajās Valstīs naudas dāvināšana jaunlaulātajiem ir atstrādāta kā precīza tehnoloģija, kad viesi pārskaita naudu uz īpašu bankas kontu vai pasniedz dāvanu kartes. Tāpat mūsdienu sabiedrībā mazinās cilvēku savstarpējo attiecību nozīmība, vājinās sociālās saiknes un priekšplānā nonāk individuālās izvēles. Līdz beidzot šāda tendence vēlreiz apliecina, ka mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk nostiprinās tirgus attiecības,» analizē eksperts.
Sociālantropologs gan uzskata, ka nauda nav laba dāvana, jo nepilda tās pamatfunkciju – paliekošas atmiņas. «Nauda ir ļoti bezpersoniska. Tā no dāvinātāja neprasa iedziļināšanos, apdāvināmā cilvēka gaumes un vēlmju pārzināšanu. Piemēram, mani vecāki joprojām atceras, kurš viņiem kāzās dāvināja servīzi, un šis dāvinātājs viņu atmiņās vienmēr ir līdzās. Paliekošas vērtības stiprina cilvēku savstarpējās attiecības, jo dāvanas vērtība nav izmērāma naudā,» klāsta K. Sedlenieks. Viņš gan akcentē, ka padomju gados kāzu dāvanām bija būtiska pievienotā vērtība. «Jaunajam pārim parasti tika dāvinātas veikalos grūti pieejamas, deficītas preces, kas dāvanas vērtību būtiski paaugstināja. Savukārt mūsdienās, ja ir nauda, tad var nopirkt praktiski visu. Raugoties no šāda viedokļa, nauda, protams, ir vispraktiskākā no dāvanām, kas, pirmkārt, jaunajam pārim neuzspiež viesu subjektīvo gaumi, bet, otrkārt, atvieglo dāvanas meklēšanu,» atzīst eksperts.
Gatavi tērēt prāvas summas
Jāpiebilst, ka viesu sadāvinātā nauda visbiežāk tiekot tērēta kāzu ceļojumam, taču tas var kļūt par jūtamu atspaidu arī precēšanās svinību rīkošanai, kas nav lēts prieks. Vairākums jaunlaulāto savas svarīgās dienas pasākumam būtu gatavi atvēlēt līdz 1000 latiem. Ar šādu summu rēķinās 27% aptaujāto. Tik pat liels respondentu skaits būtu gatavi tērēt līdz 2000 latu, un tikai 12% aptaujāto iedzīvotāju savu kāzu organizēšanai gatavi atvēlēt līdz 4000 latu lielu summu.
Nevēlas vāzes,glāzes un rotaļlietas
Interesanti, ka par bezjēdzīgākajām vai smieklīgākajām kāzu dāvanām aptaujas dalībnieki ir atzinuši mīkstās rotaļlietas – 51%, cirvjus un mājdzīvniekus – 49%, kā arī traukus. Katrs ceturtais aptaujātais minējis arī trimmeri vai zāles pļāvēju, katrs piektais – kristāla vāzes. Tāpat respondenti kā nepiemērotas kāzu dāvanas norādījuši arī porcelāna vai keramikas figūriņas, glāzes, servīzes, pannas, katlus un citus traukus. Bezjēdzīgāko saņemto kāzu dāvanu sarakstā iekļuvušas biļetes uz koncertiem, zeķes, zīdaiņu drēbes, alkohols, prezervatīvi, mīklas rullis, kāpostgalva, higiēnas piederumi un ķieģeļi jaunā pāra mājoklim. Tomēr daži respondenti uzskata, ka jebkura dāvana ir gana laba, ja vien tā tiek dāvināta no sirds.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Apodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālākLatvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija: pretēji publiski solītajam maršrutu tīkls tiek samazināts – Cēsu, Siguldas un Limbažu lotēs līdz pat 16%
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda, ka Satiksmes ministrijas un SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) publiski paustais, ka reģionālās nozīmes maršruta tīkla būtiskā...
Lasīt tālākTurpmāk saskaņoto paziņojumu iespējams aizpildīt lietotnē “Whatsapp”
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes. No šodienas autovadītājiem iespējams fiksēt...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta izmaiņas cietušo kompensāciju taisnīgākai sadalei
Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību personām,...
Lasīt tālākRasols būs uz katra otrā svētku galda
Rasols Latvijā joprojām ir neatņemama svētku sastāvdaļa, un jaunākā “Lidl Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja* rāda, ka 53% jeb katrs otrais iedzīvotājs gatavo rasolu...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālāk