• Tweet

Jauniešu bezdarba līmeņa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm, Parīzē notikušajā samitā apstiprinājuši ES valstu līderi ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli priekšgalā.

Diemžēl jaunas idejas par to, kas konkrēti darāms, lai gados jaunos cilvēkus nodrošinātu ar darbu, samita dalībnieki nav pauduši, aprobežojoties ar solījumu – jau sākot ar nākamā gada sākumu, dalībvalstīm, kas būs izstrādājušas konkrētus plānus jauniešu bezdarba apkarošanai, to realizēšanai tiks piešķirti līdzekļi no ES fondiem.

Reuters, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, vēsta, ka vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem aptuveni 6 miljoni ES dalībvalstu iedzīvotāju (23,5%) nedz mācās, nedz strādā. Samita laikā gan izskanējuši arī citi skaitļi – pēc vienām aplēsēm, bez darba esošo jauniešu skaits esot 5,5 miljoni cilvēku, pēc citām – pat 7 miljoni cilvēku. Situācija dažādās ES dalībvalstīs, protams, ir atšķirīga – piemēram, ekonomiskās krīzes vissmagāk skartajā Grieķijā jauniešu bezdarba līmenis jau tuvojas 60% atzīmei, bet Spānijā pārsniedz 50%. Tikmēr Vācijā, uz kuras ekonomiku dižķibele atstājusi relatīvi mazāko iespaidu un kurā tradicionāli spēcīga ir arodizglītības sistēma, jauniešu bezdarba līmenis ir tikai 7,7%.

Eiropas valstu līderi lieliski apzinās, ka šī problēma ir bumba ar laika degli, un jau kopš jūlija, kad Berlīnē pēc A. Merkeles iniciatīvas notika pirmais jaunatnes bezdarba problēmām veltītais ES samits, no amatpersonām regulāri dzirdēti izteikumi par nepieciešamību palīdzēt «zūdošajai paaudzei». Parīzes tikšanās nebija izņēmums. «Likme ir veselas paaudzes nākotne. Šo paaudzi jau vairākus gadus ietekmē bezdarbs un ekonomiskā krīze, tā izjūt dziļas bažas par savu nākotni, brīžam pat bezcerību. Ir kritiski svarīgi rīkoties pēc iespējas ātrāk. Mēs nedrīkstam pamest novārtā veselu paaudzi – mums nepieciešamas darba vietas un apmācības iespējas, kas pavērtu gados jaunajiem cilvēkiem reālas perspektīvas,» Reuters citē F. Olanda sacīto. Francijas prezidentam piebalsojusi A. Merkele, kura jauniešu bezdarbu nosaukusi par vienu no svarīgākajām kontinenta problēmām, tajā pašā laikā atzīstot, ka to risināt būs grūti, ja ne neiespējami gadījumā, ja neizdosies atjaunot ekonomisko izaugsmi. «Mēs, ES dalībvalstis, darīsim visu, ko spēsim, lai veicinātu izaugsmi, jo bez tās nebūs jaunu darba vietu. Tomēr atgādināšu, ka ne jau politiķi ir tie, kuri rada darba vietas – to dara uzņēmēji,» uzsvērusi Vācijas kanclere. Reuters gan norāda, ka Briselē un citās ES valstu galvaspilsētās pieņemas spēkā kurnēšana, ka pati Vācija nemaz nesteidz šo izaugsmi veicināt – valstī joprojām ir spēkā taupības režīms, algas netiek paaugstinātas, un iekšējā patēriņa kāpināšanas vietā Vācija liek uzsvaru uz eksporta palielināšanu.

Laikraksts The Irish Times uzsver, ka Parīzes samita galvenais rezultāts ir tas, ka visām dalībvalstīm tagad ir skaidrs – līdz 1. janvārim jāsagatavo savas programmas jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanai, un būs iespējams pretendēt uz finansējumu. Tas solās būt ļoti dāsns – 6 miljardi eiro problēmas risināšanai jau iezīmēti jaunajā ES budžetā, tikpat lielu summu ir gadus gatava piešķirt Eiropas Investīciju banka, savukārt Eiropas sociālais fonds atvēlēs līdz pat 70% no sava 10 miljardus eiro lielā ikgadējā budžeta. «Līdz ar to nākamo trīs gadu laikā problēmas risināšanā varētu tikt ieguldīti 40 līdz 45 miljardi eiro. Tā izklausās milzīga summa, taču nemaz nav tik liela, salīdzinot ar 150 miljardiem eiro, kuru ES ik gadu zaudē augstā jauniešu bezdarba līmeņa dēļ,» norāda īru avīze. Tā uzsver, ka Eiropas līderi rīkojas ne tikai ekonomisku, bet arī politisku apsvērumu vadīti – ilgstoši bez darba esošie jaunieši strauji marginalizējas, un ir risks, ka nākamgad paredzētajās Eiroparlamenta vēlēšanās labus panākumus varētu gūt radikālie spēki. Tāpēc pašlaik ir īstais laiks solīt – kā to darījis F. Olands, kurš pavēstījis, ka pēc diviem gadiem ikvienam jaunietim četru mēnešu laikā pēc obligātās izglītības saņemšanas tiks nodrošināta iespēja vai nu mācīties tālāk, vai arī strādāt. Francijā jauniešu bezdarba apkarošanas programma jau sākusi darboties, tomēr ekonomisti izteikuši šaubas par tās ilgtspēju – valdība vienkārši subsidē jaunu darba vietu radīšanu, līdz ar to nonākot pretrunā ar A. Merkeles sludināto. Līdz nākamā gada sākumam būs skaidrs, kādu ceļu izvēlējušās citas ES dalībvalstis.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš