Jau pirms Lieldienām olu cenas veikalos varētu palielināties pat par 40%
Cena olām veikalu plauktos varētu pieaugt pat par 40%, atklāj Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš. Lielākais olu ražotājs Latvijā Balticovo paziņojis par cenu pieaugumu produkcijai.
I. Andiņš informē, ka vēl aizvien notiek sarunas ar piegādātājiem. «Mēs tomēr uzskatām, ka cenu kāpumam jābūt mazākam nekā 40%,» spiedienu uz ražotājiem atzīst I. Andiņš. Viņa teikto apliecina arī Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere.
Konkurences padome liedz pašiem ražotājiem atklāt, par cik tie cels cenas. Līdz ar to arī Balticovo komunikācijas direktore Liāna Bokša Neatkarīgajai apliecināja vien pašu faktu un to, ka gaidāmo kāpumu nosaka jaunās Eiropas Savienības vistu labturības normas, kas ir sadārdzinājušas ražošanas procesu apmēram par 25%. Jautāta, kādēļ par cenu kāpumu tirgotāji paziņo tieši laikā pirms Lieldienām, kad olas ir viens no pieprasītākajiem produktiem veikalu plauktos, L. Bokša norāda, ka tā ir tikai sakritība un to diktē pieprasījuma – piedāvājuma likums. L. Bokša paskaidro, ka 70% pieaugums, kādu šobrīd piedzīvo vairākas Eiropas valstis, kur olas kļuvušas par deficītu, Latvijā, nav gaidāms.
Tomēr tirgotāji jau tagad ir ieguvēji. Pēc ziņas, ka olu cenas paaugstināsies, olas pērk vairāk. I. Andiņš zina teikt, ka to tirdzniecības apjomi Maxima veikalos palielinājušies pat par 35%. Tomēr olu pietiek. Savukārt liepājniekus piemeklējis īsts olu izpirkšanas drudzis. Atsevišķos veikalos pat uzlikti ierobežojumi pircējiem, kas liedz iegādāties vairāk par trim pakām.
Liepājas apkaimes olu ražotājam Nīckrasti, samazinot ražošanas apjomus, tomēr ar grūtībām ir izdevies izpildīt jaunās labturības prasības. Uzņēmuma pārstāve Ilga Ancāne uzskata: «Ražotājam par vienu olu būtu jāsaņem vismaz desmit santīmi. Skaidrs, ka aprīlī cenas būs augstākas. Arī mūsu kaimiņiem, lietuviešiem, olas maksā dārgāk nekā Latvijā.»
Savukārt Latvijas olu ražotāju asociācijas vadītājs Valdis Grimze, kas ir arī Balticovo līdzīpašnieks, zina teikt, ka Latvijā olu pašizmaksa jau pietuvojusies Eiropas vidējam līmenim. «Graudiem ir biržas cena, energoresursi arī kļuvuši dārgāki, lētāks mums ir tikai darbaspēks,» skaidro V. Grimze, norādot, ka Latvijas uzņēmumiem, lai nodrošinātu jaunās labturības prasības, nācās investēt lielus līdzekļus. «Jautājums, par kādiem procentiem katrs ražotājs saņēma kredītus, kas, protams, nosaka arī pašizmaksu.» V. Grimze atklāj, ka daudziem mazākiem ražotājiem ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti, pašizmaksa ir cēlusies, bet ražošanas apjomi samazināti. Vairāki uzņēmumi, nespējot izpildīt Eiropas labturības prasības, pārtraukuši ražošanu. «Protams, šis brīdis pircējiem ir nepatīkams, jo tuvojas Lieldienas. Ir grūtības arī noslēgt līgumus ar tirgotājiem, kas spiež mūs samazināt cenu, bet vienlaikus uzpūš deficīta problēmu. Tomēr domāju, ka pēc pusgada olu piedāvājums tirgū atkal palielināsies, līdz ar to cena atkal kritīsies.»
Savulaik Konkurences padome atklāja Latvijas olu ražotāju neatļautu vienošanos par cenu politiku 2003. gadā. Lai pēc tam, kad Balticovo paziņoja par cenu paaugstināšanu savai produkcijai, pircēji nepārstātu pirkt lielākā Latvijas olu ražotāja produkciju, uzņēmums ieteicis visiem asociācijas biedriem paaugstināt cenas. Uzņēmumi jau samaksājuši tiem piespriesto sodu, un Konkurences padomes pārstāve Inita Kabanova cer, ka «viņiem ir bijusi mācība un šis nav līdzīgs gadījums. Cenu celšana nav pārkāpums, ja tam ir objektīvi iemesli. Taču ir aizliegts uzņēmumiem savā starpā vienoties un atklāt, par cik tiek celta cena. Jo, ja liels tirgus spēlētājs pasaka, par cik cels cenu, pārējiem vairs nav stress, un arī tie var cenu palielināt, neriskējot, ka viņu produkti kā dārgāki paliks veikala plauktos». To, vai Konkurences padome izmeklēs arī šo kāpumu, I. Kabanova neatklāj.
Nav noslēpums, ka olas tirgo arī ēnu sektorā. Ir laucinieki, kuri vistas tur ne tikai savam patēriņam un olas tirgo paziņām un vietējiem iedzīvotājiem. Ja līdz šim māju olas bija dārgākas nekā veikala olas, tad šobrīd cena varētu izlīdzināties. Mājražotāji jau priecājas, ka nu tiem pircēju būs vairāk. Līdz ar to pilsētnieki, kuriem nav alternatīvas, olu cenu kāpumu, domājams, izjutīs vairāk nekā laucinieki.
Avots: nra.lv /Dace Vašuka
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālāk