Jāturpina skolotāju atalgojuma paaugstināšana un skolu tīkla sakārtošana, liecina OECD izglītības pārskats
Latvijas skolas sekmīgi novērš sociāli ekonomisko atšķirību ietekmi uz skolēnu mācību sasniegumiem, liecina otrdien, 10. septembrī, publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais pārskats “Īsumā par izglītību 2024” (Education at a Glance 2024) par izglītības rādītājiem OECD valstīs un partnervalstīs.
“Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā politika un tās ieviešana atbild uz jautājumiem, kas aktualizējas OECD ziņojumā. Pedagogu atalgojuma rādītājos atpaliekam. Mums ir būtiski kopīgi virzīties uz mērķi – kvalitatīva izglītība. Tās pamatu pamats ir skolotāji, un līdz ar to arī pienācīgs atalgojums, taisnīgs finansējuma sadalījums skolām visā valstī, skolas atbalsta personāla stiprināšana. Risinājums – jaunais skolu finansējuma modelis. Cieši sadarbojoties ar pašvaldībām, mūsu mērķis ir kopīgi sniegt skolām un skolotājiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Ziņojums sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, sākot no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai. Šī gada ziņojuma caurviju tēma ir taisnīgums izglītībā.
Latvijas skolotāju darba samaksa nesasniedz OECD vidējo
Pirmsskolas izglītības skolotāju, kuri 2022./23. mācību gadā strādāja pilnu slodzi (40 stundas nedēļā) vidējā faktiskā darba samaksa bija zemākā citu OECD valstu pirmsskolas izglītības skolotāju vidū. Arī pamatizglītības skolotāju, kuri 2022./23. mācību gadā strādājuši pilnu slodzi un vairāk (jeb 30 nedēļā un vairāk) vidējā faktiskā darba samaksa Latvijā bija viena no zemākajām starp OECD dalībvalstīm. Sākumskolas skolotāju vidū tikai Ungārijā tā bija zemāka nekā Latvijā.
Pieaugot izglītības pakāpei, kurā skolotāji māca, palielinās arī faktiskā darba samaksa – pamatizglītības otrā posma skolotājiem Latvijā 2022./2023. mācību gadā faktiskā vidējā darba samaksa bija augstāka kā skolotājiem Ungārijā, Grieķijā un Čīle, bet vidējās izglītības skolotājiem tā bija augstāka nekā vidējās izglītības skolotājiem Ungārijā, Grieķijā, Čīlē un Igaunijā.
Atbilstoši OECD metodoloģijai gada faktisko bruto darba samaksu veido regulējumā noteiktā bruto pamatalga un citas papildus piemaksas, piemēram, piemaksas par piedalīšanos skolas attīstības projektos vai īpašās aktivitātēs, piemaksas par citiem veiktajiem pienākumiem (par daļas vadītāja vai skolotāju koordinatora darbu) vai par izcilību mācību darbā.
Strādājot pilnu slodzi, skolotāji var pilnīgāk realizēt savu potenciālu
Bieži vien skolotāji ir spiesti strādāt nepilnu slodzi, jo skolā nav pietiekami daudz skolēnu, kas apgūst mācību priekšmetu, kurā skolotājs ir specializējies. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību un arī atbilstošu pedagogu atalgojumu, Latvijā aizvien aktuāls ir skolu tīkla sakārtošanas jautājums, liecina OECD apkopotie dati. Līdzekļus, kas novirzīti skolotāju darba samaksai, Latvijā sadrumstalo salīdzinoši nelielais skolēnu skaits klasēs un skolās (klašu grupā).
Vidējais klases lielums Latvijas pašvaldību sākumskolās 2013. gadā bija 16 skolēni, bet 2022. gadā – 17 skolēni. Savukārt ārpus Rīgas aglomerācijas vienā ceturtajā daļā no sākumskolām vienā klašu grupā mācās vidēji tikai deviņi skolēni. Salīdzinoši Lietuvā šajā laikposmā skolēnu skaits klasēs palielinājies no 16 uz 18, bet Igaunijā – no 18 uz 19 skolēniem. OECD vidēji tas saglabājās nemainīgs – vidēji 21 skolēns sākumskolas klasē.
Lai arī saistīts ar vidējo klases lielumu, skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir atšķirīgs rādītājs, kas parāda izglītībā ieguldītos skolotāju resursus. Šo rādītāju iegūst, dalot skolēnu skaitu noteiktā izglītības pakāpē ar pilna laika ekvivalenta skolotāju skaitu, kuri māca šajā izglītības pakāpē. Latvijā šis rādītājs pakāpeniski tuvojas OECD vidējam lielumam, kas nozīmē, ka kopumā skolotāju resurss ir pietiekams, taču reģionos nevienmērīgi sadalīts. Sākumskolas posmā Latvijā 2022. gadā bija 12 bērni, pamatizglītības otrajā posmā jeb 7.-9. klašu posmā – deviņi bērni uz vienu skolotāju. Salīdzinājumam OECD valstīs vidēji šī proporcija bija attiecīgi 14 un 13 bērni.
Mācību un mācīšanas stundu slodze Latvijas skolēniem un skolotājiem – viena no mazākajām starp OECD valstīm
Piemērojot OECD un EK (Eurydice) metodoloģiju mācību stundu uzskaitē, vidējais mācīšanas laiks Latvijas sākumskolas skolotājiem, kuri strādāja pilnu slodzi un vairāk, 2022./23. mācību gadā bija 439 astronomiskās stundas, bet pamatizglītības otrā posma skolotājiem – 457 stundas. Vidējās izglītības skolotājiem – 475 stundas, un līdzīgi kā Polijā, tas ir mazākais mācīšanas laika apjoms gadā starp OECD valstīm.
Līdzīgi kā Polijā, arī skolēnu obligāto mācību stundu slodze gadā Latvijā ir viena no zemākajām starp OECD valstīm – uz to norādīja pagājušā gada “Īsumā par izglītību”. Sākumskolā Latvijā obligāto mācību stundu slodze ir 3 504 astronomiskās stundas, bet pamatizglītības otrajā posmā – 2 334 astronomiskās stundas mācību gadā. Salīdzinājumam, OECD vidēji tās ir attiecīgi 4 830 un 2 748 stundas.
Dažādu izglītības sistēmu mācību gada garumi ir diezgan atšķirīgi, un gadā skolēni skolā pavada atšķirīgu nedēļu skaitu. Brīvlaiku nedēļu skaits izglītības sistēmās vidēji gadā ir 14, Dānijā sākumskolā tās ir 11 nedēļas, savukārt Latvijā 17 nedēļas gadā, kas ir lielākais brīvlaika nedēļu skaits starp OECD valstīm. Vasaras brīvlaiki, kas nodala vienu mācību gadu no nākamā mācību gada, ir visgarākie. Taču dažos Šveices kantonos tie ilgst tikai četras nedēļas, kamēr atsevišķos Itālijas reģionos un Latvijā – 13 nedēļas, kas ir lielākais vasaras brīvlaika ilgums starp OECD valstīm.
Ziņojuma datu izlase par Latviju pilnā apjomā latviešu valodā un plašāka informācija par OECD ziņojumu “Īsumā par izglītību 2024” (Education at a Glance 2024) lasāma Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē.
Ikgadējais OECD izglītības pārskats ir svarīgs izglītības politikas plānošanā. Tas ļauj ieraudzīt Latvijas izglītības sistēmas sniegumu, salīdzinot to ar citu valstu izglītības sistēmām, un veidot nacionāla mēroga diskusiju gan ar politikas plānotājiem, gan pētniekiem un praktiķiem par nacionālo kontekstu un būtiskākajiem dažādus izglītības procesus ietekmējošajiem faktoriem, kā arī, balstoties datos, kopīgi pārdomāt aktuālas un efektīvākās politikas iniciatīvas.
Education at a Glance: OECD indicators ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko IZM ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
Vēl par tēmu:
Trešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālākAptauja: Latvijā bērni kabatas naudā saņem pārsvarā 5-9 eiro nedēļā
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %),...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku dod priekšroku brīvībai: skolas formām – nē
Trešdaļai skolēnu vecāku skolas formas nešķiet pieņemamas – daudzi tās uzskata par neērtām un apgrūtinošām, atklāts modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktajā aptaujā. Visbiežāk...
Lasīt tālākValsts kontrole revīzijā aicināja nodrošināt taisnīgu samaksu, nevis ierobežot skolu direktoru pedagoģisko darbu
Publiskajā telpā turpinās diskusija par skolu direktoru pedagoģisko darbu. Valsts kontrole skaidro, ka 2018. gadā revīzijā vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās...
Lasīt tālākTiesībsargs: Valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi pabeigušajiem jauniešiem jābūt skaidri saprotamiem nosacījumiem par iespēju iegūt budžeta vietu augstskolā
Jauniešiem, kuri brīvprātīgi izvēlas dienēt valsts aizsardzības dienestā (VAD), ir jābūt pieejamiem skaidriem un saprotamiem nosacījumiem, lai pēc dienesta pretendētu uz budžeta vietu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības vidusskolās turpinās 10. klašu komplektēšana; deviņās skolās pieejamas brīvas vietas
Rīgas pašvaldības vidusskolās turpinās 10. klašu komplektēšana – tiek aicināti pretendenti no pieteikumu saraksta, un deviņās skolās pieejamas brīvas vietas. Vienlaikus jāņem vērā,...
Lasīt tālākParedzamība rada drošību – kā bērniem un vecākiem adaptēties pirmsskolā?
Vasara bieži asociējas ar atpūtu un bezrūpību, taču daudzām ģimenēm šis ir arī nozīmīgs pārmaiņu laiks - īpaši tad, ja tuvojas bērna pirmsskolas gaitu uzsākšana. Jūlijs vēl aizvien...
Lasīt tālāk