• Tweet

Latvijas sabiedriskie mediji šobrīd nonākuši krustugunīs – tie pēdējā laikā piedzīvo daudzus un dažādus pārmetumus, kā rezultātā tiek apšaubīta mediju uzticamība un žurnālistu kvalitāte. Lielākoties sabiedriskie mediji saņem aizrādījumus par neuzticamu informāciju avotu izmantošanu satura veidošanā, kas raisa jautājumu, vai sabiedrisko mediju cīņa ar viltus ziņām ir cīņa ar vējdzirnavām, ņemot vērā, ka pašiem trūkst tā, par ko viņi tik dedzīgi iestājas?

Tā, piemēram, sabiedriskie mediji nesen saņēma nosodījumu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par to, ka sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā LSM.LV 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas “Sputnik” fotogrāfijas. Tāpat “Sputnik” fotogrāfijas regulāri izmantotas VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV), kā arī VSIA “Latvijas Radio” (LR) sociālajos kontos. Līdz ar to NEPLP ir konstatējusi, ka Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos “Sputnik” materiālus. “Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana “Sputnik” stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs,” sacīja padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Problēmas saistībā ar uzticamu informācijas avotu izmantošanu satura veidošanā atbilstoši sabiedrisko mediju mērķiem un kvalitatīvas žurnālistikas standartiem sabiedrisko mediju vidū pamanītas jau pirms mediju uzrauga norādījuma.

Tā, piemēram, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, nepārbaudot faktus, demonstrējis sižetu par veikto Dūmu, Kadiķu un Atmodas ielu pārbūvi Jēkabpils Bebru mikrorajonā. Pēc raidījumā sacītā, jaunais asfalts ieklāts pat divreiz plānāks, nekā paredzēts. Tanī pat laikā sociālajos tīklos publiskoti vairāki uzskatāmi video, kuri pierāda, ka asfalts ieklāts atbilstošā biezumā un jebkuri žurnālistu uzbrukumi ir nepamatoti. Diemžēl pēc šādu skaļu un apšaubāmu ziņu publiskošanas, netiek novērota tikpat aktīva rīcība, lai novērstu kaitējumu sabiedriskā medija un žurnālistu reputācijai, kā arī visas sabiedrības interesēm, ko rada šādas nepārbaudītas informācijas izplatīšana.

Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījis arī Latvijas Radio sižets par Salas novada bāreņu nama “Līkumi” (tagad “Saulstari”) bijušo audzēkni, kura stāstījums bija viena no “naglām” sižetu sērijā par Latvijas bērnunamos notiekošajām šausmām. Pastāv bažas, ka uzklausot vienu vienīgu cilvēka stāstu par notiekošo šajā bērnu namā, radio korespondente Vita Anstrate ne tikai ignorējusi viedokļu daudzveidības principu, kas ir pašas pārstāvētās Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksa pamatā, bet arīdzan likusi uzdot jautājumus, vai sabiedriskie mediji apzināti manipulējuši ar sabiedrības viedokli, akcentējot vienus faktus un pilnībā noklusējot citus?

Un šie nav vienīgie piemēri, kas likuši apšaubīt sabiedrisko mediju godaprātu un raisījuši bažas par to, vai sabiedrisko mediju žurnālisti apzināti veido viltus ziņas, vai arī problēma ir to kvalitātē? Dzīšanās pēc sensācijām ir radījusi situāciju, kurā no nepārbaudītiem faktiem un dezinformācijas cieš sabiedrība, bet paši žurnālisti, iespējams, nemanot kļuvuši par manipulācijas upuriem.

Žurnālisti nepārbaudot faktus, būtībā ir sevi nostādījuši muļķu lomā, jo tādējādi vairojuši sabiedrības neuzticību gan pašiem sev, gan medijam, kuru pārstāv, gan arīdzan masu informācijas līdzekļiem kopumā. Jo kā gan varam ticēt, ka žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu, ja tā vietā saņemam it kā nejaušas viltus ziņas?

Neapšaubāmi, brīva, neatkarīga prese, radio, televīzija ir būtiski sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti un, domājams, ka Latvijas sabiedriskie mediji vēl var atgūties no sabiedrības neuzticības krīzes un pierādīt sevi kā godprātīgus informācijas avotus, kas nepakļaujas nekādai ietekmei un patiesi aizstāv cilvēku tiesības, nevis izmanto konkurentu vai vēl kādu citu personu ļaunprātību, lai rādītu sensacionālus sižetus bez īstena pamata, paļaujoties uz faktiem, kuri tiem tiek piespēlēti.

Sabiedriskajiem medijiem ir iespēja pierādīt, ka tie respektē demokrātiskās vērtības un morāles normas, bet pats galvenais, ka tie ir neatkarīgi no konkrētu personu un grupu interesēm. To, vai sabiedriskie mediji izmantos savas kļūdas, lai augtu un mācītos, gan rādīs tikai laiks, bet mēs esam pārliecināti, ka žurnālisti var un grib saņemties, lai pierādītu sevi kā uzticamu informācijas avotu!

Foto: F64