• Tweet

Mantiskā stāvokļa deklarācijās kopā ar citām mantām lauksaimniekiem nāksies deklarēt arī īpašumā esošos mājas vai savvaļas dzīvniekus, šodien raksta laikraksts «Latvijas Avīze» (LA).

Lauksaimnieki ir sašutuši, ka ganāmpulki jādeklarē vēlreiz, ja tas vienreiz jau izdarīts Ganāmpulku reģistrā. LA atgādina, ka pērn decembrī, pieņemot Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs paziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nebūs jādeklarē īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros. Pretēji valsts amatpersonas izteikumiem likums tomēr uzliek pienākumu no 1. marta deklarēt šķirnes mājlopus un savvaļas dzīvniekus.

Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības valdes priekšsēdētāja Maija Brunovska stāstīja, ka Zemkopības ministrijai pakļautajā Lauksaimniecības datu centrā, kas tur savās rokās minēto Ganāmpulku reģistru, ir reģistrējušies visi pārraudzības ganāmpulku īpašnieki. Tāpēc, viņasprāt, VID jau pašlaik var iegūt visas nepieciešamās ziņas gan par ganāmpulkiem, gan to īpašniekiem.

Valsts aģentūras «Lauksaimniecības datu centrs» direktora vietniece Erna Galvanovska LA atzina, ka deklarēšanās pienākums varētu skart ikvienu fizisku personu, kurai pieder ganāmpulks, neatkarīgi no lauksaimniecības dzīvnieku sugas. Ganāmpulks ir arī, piemēram, viena Latvijas brūnā govs, tāpat savvaļas dzīvnieki, kas tiek turēti ierobežotās teritorijās. Bet, tā kā likumā noteiktie vērtības «griesti» ir 10 000 latu, viņasprāt, šis pienākums varētu skart tikai lielo ganāmpulku īpašniekus, piemēram, ar vidējo liellopu skaitu no 50. Šādi ganāmpulki ir reģistrēti apmēram 50 fiziskām personām. Erna Galvanovska piebilst, ka datu atlasei par pamatu ņēmusi viena dzīvnieka vidējo cenu – 300 latu. Tā kā tirgū, piemēram, viena šķirnes tele var maksāt ap 900 latu, deklarēšanās pienākums, iespējams, skars lielāku skaitu fizisko personu.

Savukārt VID atzīst, ka deklarēšanās pienākums ir ne tikai ganāmpulku īpašniekiem, bet arī tiem, kuriem pieder pulciņš izcilas šķirnes suņu vai kaķu,.

kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu. Te gan esot jānošķir tie šķirnes lopu ganāmpulku turētāji, kuriem tā reģistrēta saimnieciskā darbība un kuriem tādējādi nekas nav jādeklarē.

Reirs LA stāstīja, ka, gatavojot likumprojektu, sākumā bijis paredzēts, ka deklarēšanās pienākuma nebūtu tikai divu – Valsts vienotā zemesgrāmatas un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētās mantas īpašniekiem. Likumprojektu gatavoja 10. Saeimas laikā, to skatīja Ministru kabinetā, pirms tam to studēja visu ministriju, tostarp Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. «Ja likumā bija nepieciešams ierakstīt arī Ganāmpulku reģistru, kur Zemkopības ministrija bija agrāk?» brīnās Reirs.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka atzina, ka pašlaik Lauksaimniecības datu centra datu bāzē ganāmpulkus reģistrējušas 627 fiziskas personas, kurām ir vismaz 13 govis vai brieži un kuriem teorētiski vajadzētu iesniegt VID mantiskā stāvokļa deklarāciju. Tā kā lauksaimniecības dzīvnieku vērtība ir atkarīga no ģenētiskās kvalitātes, kā arī izcelsmes un tirgus pieprasījuma, ministrijas amatpersona nevarot noteikt precīzu ganāmpulku skaitu, kuros esošo dzīvnieku vērtība pārsniedz 10 000 latu.

Par to ziņo financenet.lv

Avots: nra.lv