• Tweet

Gada nogalē sabiedrības uzmanības lokā kārtējo reizi atkal nonāca ideja par mūsu valstij un “TeliaSonera” kopīgi piederošo “Lattelecom” un LMT apvienošanu ar iespējamu sekojošu privatizāciju. Tikai, ja kārtīgi pastudējam likumdošanas aktus, šoreiz tas laikam iespējams nebūs…

Kā redzams no VAS “Privatizācijas Aģentūra” mājaslapas, pirmoreiz ideja par SIA “Lattelecom” pilnīgu privatizāciju tika pieņemta jau 1998. gadā. Kā mēs visi atceramies, tie bija laiki, kad vispārpieņemtais viedoklis bija — jebkuram valsts īpašumam jātiek privatizētam. Tagad privatizācijas iznākums ne tikai mūsu valstī, bet arī Krievijā un Ukrainā, kur tas noveda pie masveida oligarhizācijas, ir licis mums pamazām nonākt pie pretēja secinājuma. Bet pirms nepilniem divdesmit gadiem tas vēl nebija iezīmējies, un tā “Lattelecom” 49% daļu nokļuva Zviedrijas un Dānijas konsorcija TeliaSonera īpašumā, un līdzīgi notika arī ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.

Nupat jau gandrīz 25 gadu garumā gan “Lattelecom”, gan LMT (un ne tikai šie uzņēmumi) ir apgāzuši deviņdesmitajos gados visā pasaulē izplatīto, kaut gan faktiem ne īpaši atbilstošo pieņēmumu, ka “privātais kapitāls vienmēr strādā labāk”. Abi mūsu telekomunikāciju uzņēmumi ar 51% valsts kapitālu sekmīgi darbojas gan sakaru, gan interneta pakalpojumu, gan nupat jau gandrīz desmit gadus — arī satura ražošanas un izplatīšanas tirgū. To peļņa ik gadus sasniedz desmitmiljonus, no kuras lauvas tiesa nonāk Latvijas valsts budžetā kā dividendes.

Tā kā sekmīgi strādājošas kompānijas vienmēr ir objekts mēģinājumiem pārņemt tās nedalītā kontrolē, tad nav brīnums, ka ik pa laikam atjaunojas runas par “Lattelecom” un LMT pilnīgu privatizāciju. Šoreiz tā ir nosaukta par “apvienošanu”, nevis “pārdošanu” (ko lietoja “Citadeles” gadījumā). “TeliaSonera” izteikusi Latvijas valdībai priekšlikumus, uz kuriem atbilde esot jādod līdz 22. janvārim.

“Privatizācijas Aģentūras” vadītājs Vladimirs Loginovs atzina, ka visi trīs scenāriji paredzot abu uzņēmumu apvienošanu. Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk “TeliaSonera”, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti “TeliaSonera” grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā. Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas atpērk mūsu valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā “TeliaSonera” iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā holdingā, bet Latvijas valsts — 46%.

Noliksim malā pagaidām jautājumus par to, kāpēc jāapvieno divi izcili labi strādājoši uzņēmumi, vai arī — kā var pamanīties apvienot divas kompānijas, kurās Latvijas valstij pieder 51%, lai beigās valstij paliktu 46%! Paskatīsimies uz valdības dokumentiem un sapratīsim, ka situācija ir daudz labāka nekā, piemēram, “Citadeles” gadījumā!

16. martā Ministru Kabinets pieņēma divus lēmumus, kuros teikts šādi: “Darba grupai risināt sarunas ar “TeliaSonera AB” grupu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lattelecom” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību.” Darba grupā ieskaitīti četri ministri, kā arī minēta iespējamība piesaistīt speciālistus apakšgrupām.

Ar šo lēmumu valdība faktiski izslēgusi apvienošanas un privatizācijas iespējas. Nevar pārvaldīt un apsaimniekot, ja tā vietā privatizē! Salīdzinājumam — ja mēs mantojam no radiem mežu ar zemi, apņemoties to kopt un apsaimniekot, mēs tajā nevaram saimniekot, ja mēs to mežu esam pārdevuši!

Līdz ar to mums jāsaka paldies aizejošajai valdībai par šo pareizo lēmumu — apsveiksim Laimdotu Straujumu ar to!

Avots: http://likumi.lv/ta/id/272896-par-darba-grupu