Izziņo šī gada Introvertās mākslas festivāla AD LUCEM programmu
Jūnija beigās, uzreiz pēc vasaras saulgriežiem, trīs unikālos koncertos pievērsties savai iekšējai pasaulei aicina 18. Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM.
Šī gada festivālā piedzīvosim čellista un Krētas liras spēles meistara Jorga Kalouda (Yiorgos Kaloudis, Grieķija) emocionāli dziļo J.S.Baha svītu nedzirdētā skanējumā, izcilās latviešu koklētājas Laimas Jansones sniegumu kopā ar pašas izveidoto koklētāju kopu “Austras Koks”, kā arī pasaules mūzikas ansambļa “Konstantinopole” (Kanāda) muzikālo ceļojumu pa viduslaiku un renesanses Eiropas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu kultūru muzikālo dārgumu glabātuvēm.
Introvertās mākslas festivāla pilngadības gadā uz atklāšanas koncertu 26. jūnijā plkst. 19.00, Rīgas Sv. Pētera baznīcā aicinās čellists un Krētas liras spēles un improvizācijas meistars, komponists Jorgs Kaloudis no Grieķijas. Viņš ir pirmais mūziķis, kurš uz grieķu tradicionālā instrumenta ieskaņojis klasisko mūziku. Speciāli festivālam Ad Lucem gatavotajā programmā skanēs J.S.Baha svītas Krētas liras skanējumā, kā arī Kalouda skaņdarbi un improvizācijas no viņa diskogrāfijas un vēl neatskaņotiem opusiem. Programmas emocionālais dziļums, atmosfēriskais skanējums un improvizācijas brīvība atklāj jaunu skaņu horizontu, kas aizved klausītāju Krētas skaņutelpai raksturīgajā noskaņā, klusuma un laika neierobežotībā.
Viena no festivāla iemīļotākajām māksliniecēm ir izcilā latviešu koklētāja Laima Jansone. Ik gadu Laima priecē festivāla Ad Lucem klausītājus ar kādu jaunu programmu, un šogad 27. jūnijā plkst. 19.00, Rīgas Sv. Pētera baznīcā viņa uzstāsies kopā ar pašas izveidoto koklētāju kopu “Austras Koks”. Laimas Jansones rokās senais latviešu instruments kokle atdzīvojies jaunās skaņās. Spēlējot kopā ar dažādu žanru mūziķiem – sākot ar popa un roka, beidzot ar džeza un akadēmiskās mūzikas pārstāvjiem, Laima ir pierādījusi, ka etnogrāfiskā kokle var skanēt ļoti mūsdienīgi. Šajā koncertā Laima ar savām audzēknēm aicinās izbaudīt tīras kokles skaņas bagātīgā skanējumā!
30. jūnijā plkst. 19.00, Spīķeru koncertzālē uz ceļojumu pa viduslaiku un renesanses Eiropas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu kultūru muzikālo dārgumu glabātuvēm aicinās pasaules mūzikas ansamblis “Konstantinopole” no Kanādas. Būdami komponisti un instrumentu virtuozi, Kija Tabasjans (Kiya Tabassian) un Šarbels Rūana (Charbel Rouhana), apvieno ūdu un sītaru mūzikālā dialogā starp arābu Maqam un persiešu Dastgāh stiliem. Kultūras un vēstures robežas tiek pārkāptas, lai tās atkal savienotu, un šī izpratne par piederību vairākām laika telpām abiem mūziķiem ir tikpat vienkārša kā elpošana. Ansamblis sadarbojas ar vadošajiem mūziķiem starptautiskajā arēnā, uzstājies ap 140 pilsētās 28 valstīs, tā programmas ir ierakstītas un pārraidītas Eiropas un Kanādas radio sabiedrībās, izdoti 16 albumi.
Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM kopš 2002. gada bagātina Latvijas kultūras dzīvi, piešķirot tai unikālu vaibstu arī starptautiskā mērogā. Festivāls izceļ garīgumu kā mākslas darba virsvērtību un izvirza to kā galveno mākslinieciskā izpildījuma kritēriju. Festivāls ar mākslas spēka palīdzību aicina ikvienu pievērsties savai iekšējai pasaulei, meklēt ceļu uz pašatklāsmi un gaismu sevī, uzrunājot gan pieredzējušu meklētāju, gan nesagatavotu klausītāju, kam šāds mākslas pārdzīvojums spēj dot nozīmīgu impulsu jauna iekšējas attīstības ceļa sākumam.
Biļetes uz uz šī gada Festivāla AD LUCEM konvertiem pieejamas jau visās „Biļešu servisa” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv
Vēl par tēmu:
Attiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālākLiepājas koncertzālē top koncertprogramma par mākslu izgāzties
15. aprīlī plkst. 11.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē būs iespēja piedzīvot jaunu koncertprogrammu, kas caur dzeju, mūziku un elektronikas ritmiem aicina palūkoties...
Lasīt tālākNo 2. aprīļa Brīvdabas muzejā būs skatāma mākslas studiju “Rota” un “Plastika” izstāde “Pasaules līkločos”
No 2. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studiju “Rota” (tekstils)...
Lasīt tālāk145. koncertsezonu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs ar Andra Dzenīša Dienvidu koncertu metāla sitaminstrumentiem
Ar īpašu programmu 16. maijā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu 145. koncertsezonu. Koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša...
Lasīt tālākRīgas Centrālajai bibliotēkai – 120
Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120. jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems,...
Lasīt tālākKarjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās,...
Lasīt tālākMūžībā devies Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims
Šorīt līdz ar saullēktu Mūžībā devās Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims (1955-2026). Aktieris, kurš savā vienīgajā teātrī spēlējis 47 gadus - no “Mēmā bruņinieka” 1979....
Lasīt tālākLielā Lieldienu svinēšana Brīvdabas muzejā būs 5. aprīlī
5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos...
Lasīt tālāk
