• Tweet

“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās skolas pieejas īstenošanu”, kas otrdien, 17. martā, izskatīts Ministru kabinetā. Ziņojums sniedz visaptverošu izvērtējumu par pārejas uz vienotu skolu īstenošanu 2024./2025. mācību gadā, ņemot vērā Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā monitoringa datus. Vienlaikus ziņojumā sniegta informācija par valsts budžeta izlietojumu pedagogu palīgu, skolotāju logopēdu un pagarinātās grupas skolotāju iesaistei pārejas uz vienotu skolu īstenošanā.

Kā jau iepriekš ziņots, Izglītības kvalitātes valsts dienesta izvērtējumā tika konstatēts, ka aptuveni divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz vienoto skolu norit atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, savukārt aptuveni trešdaļā izglītības iestāžu nepieciešami uzlabojumi.

Lai īstenotu sekmīgāku pāreju uz vienoto skolu, lielākajā daļā izglītības iestāžu piesaistīti pedagogu palīgi, skolotāji logopēdi un pagarinātās dienas grupu skolotāji, kuru darbība kopumā tiek vērtēta pozitīvi. 2024./2025. mācību gadā IZM šim mērķim piešķīrusi 3 440 931,12 eiro, no kuriem tika izlietoti 2 569 834,82 eiro jeb 75%. Lielākā daļa izglītības iestāžu apliecina finansējuma izlietošanas efektivitāti un nozīmi vienotas skolas pieejas īstenošanā. Nepilnīgs finansējuma izlietojums saistīts ar ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kvalificētu speciālistu trūkumu darba tirgū, kā arī gadījumiem, kad pedagogu palīgu pienākumi tiek deleģēti esošajiem pedagogiem nepilnas slodzes ietvaros. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad šāds finansējums nebija nepieciešams.

Lai nodrošinātu vienotas skolas pieejas ilgtspējīgu ieviešanu un valsts piešķirto finanšu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu, nepieciešama koordinēta rīcība gan izglītības iestāžu, gan valsts un pašvaldību līmenī. Tādēļ IZM ziņojumā izklāstīti ieteikumi turpmākajai rīcībai. Izglītības iestāžu līmenī ieteicams pilnveidot pārmaiņu vadību, t.sk. nodrošinot skaidru atbildības sadali starp izglītības iestādes vadību, pedagogiem un atbalsta personālu, kā arī regulāri izvērtēt progresu pedagoģiskās padomes un vadības komandas līmenī; stiprināt pedagoģisko praksi, paplašinot diferencētu mācību uzdevumu, grupu un pāru darba, lai veicinātu aktīvu latviešu valodas lietojumu izglītojamo vidū; nodrošināt latviskas vides konsekventu ieviešanu un attīstību visos izglītības iestādes darbības aspektos, tostarp mācību procesā, ikdienas saziņā, neformālajās aktivitātēs, digitālajā vidē un sadarbībā ar vecākiem; pilnvērtīgāk iesaistīt pedagogu palīgus, skolotājus logopēdus un citus atbalsta speciālistus tieši mācību procesā, nodrošinot viņu darba sasaisti ar izglītojamo individuālajām vajadzībām un diagnosticētajiem valsts valodas prasmju attīstības izaicinājumiem.

Savukārt valsts politikas un pārvaldības līmenī ziņojumā ieteikts stiprināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, skaidri definēt latviskas vides jēdzienu, izstrādājot vienotas vadlīnijas un nodrošinot to ieviešanas metodisko atbalstu, kā arī attīstīt reģionāli diferencētus atbalsta instrumentus pašvaldībām un izglītības iestādēm, kurās pārejas uz vienotu skolu īstenošana saskaras ar paaugstinātiem riskiem.