• Tweet

Atbildot uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pētījuma rezultātiem par centralizēto eksāmenu rezultātu korelāciju ar skolas lielumu, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pētnieks norādījis, ka skolas negrasās slēgt, balstoties tikai uz eksāmenu rezultātiem. Turklāt mazās skolās tomēr biežāk mēdz būt vāji rezultāti.

Kā ziņots iepriekš, LPS trīs gadu garumā ir veikusi pētījumu un tā rezultāti apstiprina, ka 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti nav atkarīgi ne no skolas lieluma, ne skolas atrašanās vietas. Eksāmenu rezultātu analīze veikta, visās izglītības iestādēs, izņemot Valsts ģimnāzijas, jo tajās mācības notiek pēc citiem principiem.

LPS padomniece Ināra Dundure sacīja: „Sabiedrībā pastāv vēlme veidot viedokli – jo lielāka ir skola, jo labāki rezultāti, bet mūsu pētījumā skolas sakārtojām pēc zināmiem reitingiem. Paskatījāmies, kā izskatās skolas. Tātad neatkarīgi no tā, kur viņa atrodas, vai tā ir liela pilsēta vai maza pilsēta, vai tie ir lauki. Un nonācām pie secinājuma, ka Top 10 ir gan pilsētu skolas, gan lauku skolas un neatkarīgi no atrašanās vietas.

Secinājumam piekrīt arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Viņa uzskata, ka savas priekšrocības ir gan lielās, gan mazākās mācību klasēs.

“Tas, kam mēs pievēršam uzmanību, ka ir ļoti būtiski – vienalga, vai tā ir liela izglītības iestāde vai maza – strādāt pie tā, lai analizētu katra skolēna individuālo izaugsmi. Jo ir ļoti būtiski tiešām, arī sociālekonomiskā situācija savu artavu dod. Un mēs arī zinām, kādi ir šie atlases kritēriji, vai tas ir Valsts ģimnāzijās, piemēram. Tamdēļ šie visi faktori ir jāņem vērā, ja mēs runājam par pārbaudījumu rezultātiem,” skaidroja Vanaga.

Savukārt ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs gan uzskata, protams, ir iespējami labi rezultāti arī mazās skolās, tomēr tendence ir tāda, ka tieši šajās mazajās skolās biežāk mēdz būt slikti rezultāti jeb vāji rezultāti.

„Tur ir virkne objektīvu priekšnosacījumu, kāpēc tas tā ir. Ir grūtāk skolotājiem savākt likmei nepieciešamo stundu skaitu. Līdz ar to viņi ir spiesti strādāt, lai iztiku nopelnītu, četrās skolās paralēli. No tā visa cieš kvalitāte. Un te mēs pavisam aizmirstam vēl vienu būtisku lietu. Cik tad mūsu sabiedrība var atļauties maksāt par izglītību? Proti, mācīt četrus skolēnus izmaksā daudz dārgāk, nekā mācīt trīs paralēlklases,” pauž Turlajs.

Tikmēr LPS padomniece Ināra Dundure atkārto, ka tikai centralizētie eksāmeni nevar būt pamats, lai pieņemtu lēmumu par vienas vai otras skolas turpmāko darbību.

Tomēr neatkarīgi no LPS pētījumiem, Turlajs skaidro, ka „izglītības kvalitātei ir nozīme un eksāmenu rezultāti būs viens no būtiskiem faktoriem. Esot jāatrod sabiedrībai piemērotākais risinājums skolu tīkla sakārtošanai.”

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/