IZM rosina augstskolas pielāgot iestājpārbaudījumu kārtošanu VAD brīvprātīgajiem
Reaģējot uz privātpersonu ierosinājumiem un atbalstot jauniešus, kuri brīvprātīgi izvēlas dienēt Valsts aizsardzības dienestā (VAD), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir vērsusies pie augstākās izglītības iestādēm ar aicinājumu jau tuvākajā uzņemšanas periodā nodrošināt iespēju šiem jauniešiem ārpuskārtas kārtot iestājpārbaudījumus izvēlētajās studiju programmās.
Vienlaikus IZM aicina augstskolas apņemties pēc VAD pabeigšanas uzņemt brīvprātīgi dienējušos studentus, ņemot vērā tās uzņemšanas prasības, kas bija spēkā iestājpārbaudījuma kārtošanas brīdī un nepiemērojot vēlāk noteiktās izmaiņas. Šāda pieeja ļauj jaunietim vēl pirms dienesta uzsākšanas pierādīt savu akadēmisko gatavību un sekmīgi nokārtot iestājpārbaudījumus atbilstoši izvēlētās studiju programmas prasībām.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Lana Frančeska Dreimane norāda: “Aicinām augstskolas izturēties pret šiem jauniešiem ar izpratni un atbildību, ļaujot iestājpārbaudījumus kārtot pirms dienesta un nodrošinot uzņemšanu saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem. Ļoti būtiski ir veidot gan jauniešiem pievilcīgu un saprotamu obligāto valsts aizsardzības dienestu, gan iespēju jauniešiem ilgtermiņā plānot savas studiju izvēles, veidojot savstarpējo uzticēšanos starp topošajiem studentiem, augstskolām un valsti.”
Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantam, jauniešiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies obligātajā dienestā, valsts augstskolas un koledžas nodrošina valsts budžeta finansētu studiju vietu, ja viņi atbilst uzņemšanas nosacījumiem.
Par Valsts aizsardzības dienestu
VAD sniedz iespēju Latvijas pilsoņiem iegūt zināšanas un izpratni par valsts aizsardzību, uzlabot individuālās rīcībspējas un iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā.
Valsts aizsardzības dienesta likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī. Tas nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrietim – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis turpina izglītību pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, dienests jāuzsāk viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam.
Vienlaikus likums paredz iespēju brīvprātīgi pieteikties dienestam arī Latvijas pilsoņiem – sievietēm un vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus skolu tīkla sakārtošanai un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai
Lai sakārtotu skolu tīklu un mainītu finansēšanas modeli, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītāja izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteic Ministru kabinetam sadarbībā...
Lasīt tālākMelbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālāk