IZM joprojām tīko pēc pašvaldību naudas
Lai arī sākotnēji tika plānots no likuma izslēgt valsts līdzdalību brīvpusdienu finansēšanā, šo pienākumu uzticot pašvaldībām, šodien, 13. septembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tomēr lēmusi, ka no 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām. Lai arī nesen atklājies, ka pašvaldību funkciju izpildei kopumā ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk, ministrija paziņojusi, ka pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts.
Jāatgādina, ka jau šobrīd pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu. Tagad šo modeli iecerēts mainīt, pieprasot pašvaldībām brīvpusdienas finansēt krietni lielākā apmērā, nekā līdz šim. Turklāt tas tiek darīts laikā, kad nākamgad pašvaldību funkciju izpildei ir plānots atvēlēt par gandrīz 150 miljoniem eiro mazāk, kā rezultātā lielākie zaudētāji būs pirmsskolas iestāžu pedagogi, mazāk līdzekļu būs arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai.
Pašas IZM rīcībā esošie 2018. gada dati liecina, ka pašvaldības no saviem budžetiem papildus valsts finansējumam tērē vairāk nekā 24 miljonus eiro skolēnu brīvpusdienām. Aptuveni 40% pašvaldību brīvpusdienas tiek nodrošinātas līdz pat 12. klasei, tādējādi mēģinot piesaistīt konkrētās pašvaldības skolai skolēnus un, protams, risinot arī novada sociālās problēmas. Līdz ar to var teikt, ka pašvaldības jau tā atvēlējušas ievērojamu daļu brīvpusdienu nodrošināšanai, taču, šķiet, ka ministrijai ar to nav gana.
Gluži kā labas gribas žestu ministrija apliecinājusi, ka turpinās līdzdarboties brīvpusdienu nodrošināšanā, bet tikai daļēji, kas nozīmē, ka pie apstākļiem, kad pašvaldībām atņemti 148 miljoni eiro, tām vēl tiks uzkrauti jauni pienākumi – vismaz daļēji, bet nodrošināt brīvpusdienas bērniem no 1.–4. klasei. Vai to tiešām var uzskatīt par solidaritāti?
Tā vien šķiet, ka IZM joprojām tīko pēc pašvaldību naudas un naski plāno sagrābt kabatās it visu, ko vien var, lai pēc tam ar lepnu sejas izteiksmi ministre Ilga Šuplinska (JKP) varētu paziņot par atalgojuma palielinājumu skolotājiem. Bet uz kā rēķina? Uz bērnu brīvpusdienu? Vai tiešām, ministrei to apzinoties, kumoss kaklā neiestrēgs?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...
Lasīt tālākVirza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē
Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālāk
