IZM joprojām tīko pēc pašvaldību naudas
Lai arī sākotnēji tika plānots no likuma izslēgt valsts līdzdalību brīvpusdienu finansēšanā, šo pienākumu uzticot pašvaldībām, šodien, 13. septembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tomēr lēmusi, ka no 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām. Lai arī nesen atklājies, ka pašvaldību funkciju izpildei kopumā ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk, ministrija paziņojusi, ka pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts.
Jāatgādina, ka jau šobrīd pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu. Tagad šo modeli iecerēts mainīt, pieprasot pašvaldībām brīvpusdienas finansēt krietni lielākā apmērā, nekā līdz šim. Turklāt tas tiek darīts laikā, kad nākamgad pašvaldību funkciju izpildei ir plānots atvēlēt par gandrīz 150 miljoniem eiro mazāk, kā rezultātā lielākie zaudētāji būs pirmsskolas iestāžu pedagogi, mazāk līdzekļu būs arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai.
Pašas IZM rīcībā esošie 2018. gada dati liecina, ka pašvaldības no saviem budžetiem papildus valsts finansējumam tērē vairāk nekā 24 miljonus eiro skolēnu brīvpusdienām. Aptuveni 40% pašvaldību brīvpusdienas tiek nodrošinātas līdz pat 12. klasei, tādējādi mēģinot piesaistīt konkrētās pašvaldības skolai skolēnus un, protams, risinot arī novada sociālās problēmas. Līdz ar to var teikt, ka pašvaldības jau tā atvēlējušas ievērojamu daļu brīvpusdienu nodrošināšanai, taču, šķiet, ka ministrijai ar to nav gana.
Gluži kā labas gribas žestu ministrija apliecinājusi, ka turpinās līdzdarboties brīvpusdienu nodrošināšanā, bet tikai daļēji, kas nozīmē, ka pie apstākļiem, kad pašvaldībām atņemti 148 miljoni eiro, tām vēl tiks uzkrauti jauni pienākumi – vismaz daļēji, bet nodrošināt brīvpusdienas bērniem no 1.–4. klasei. Vai to tiešām var uzskatīt par solidaritāti?
Tā vien šķiet, ka IZM joprojām tīko pēc pašvaldību naudas un naski plāno sagrābt kabatās it visu, ko vien var, lai pēc tam ar lepnu sejas izteiksmi ministre Ilga Šuplinska (JKP) varētu paziņot par atalgojuma palielinājumu skolotājiem. Bet uz kā rēķina? Uz bērnu brīvpusdienu? Vai tiešām, ministrei to apzinoties, kumoss kaklā neiestrēgs?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk