IZM: Jaunais finansēšanas modelis skolotājiem paredz līdzvērtīgu un augošu atalgojumu
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajam pedagogiem un karjeras konsultantiem.
Jaunais finansēšanas modelis ir izstrādāts augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēto komplekso risinājumu ietvaros. Augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēti kompleksi risinājumi, kas ietver ne tikai būtisku pedagogu atalgojuma palielināšanu, tostarp ir jāievieš arī jauns finansēšanas modelis pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, kurš balstīts labas skolas un optimālas klases kritērijos, nosakot, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmas apmēru. Modelis saistīts ar optimālas klases lielumu un paredz līdzvērtīgu finansējumu līdzīgām skolām visā valsts teritorijā. Jaunais finansēšanas modelis iet roku rokā ar skolu ekosistēmas sakārtošanu un investīcijām skolu infrastruktūrā, kā arī īpašo programmu Austrumu pierobežai.
“Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Jaunais modelis nodrošinās gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, sabalansētas slodzes un labus darba apstākļus, veicinot arī skolas autonomiju un augstāku izglītības kvalitāti,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Esošais pedagogu darba samaksas – finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” rada nevienlīdzīgas iespējas izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, līdzvērtīgu un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. Pašlaik naudas apmērs, kas nonāk līdz izglītības iestādei, ir atkarīgs no izglītojamo skaita un pašvaldības lēmuma par valsts budžeta mērķdotācijas pārdali starp skolām. Finansējuma apmēru ietekmē arī izglītības iestāžu piepildījums un izglītības ekosistēma pašvaldībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa uzsver, ka jaunā finansēšanas modeļa pamatprincipi paredz, ka skola nodrošina izglītības procesu atbilstoši skolēnu labākajām nākotnes interesēm, nevis pielāgojot izglītības iestādes iespējām. “Finansējums tiks aprēķināts katrai izglītības iestādei, ņemot vērā tās īstenoto programmu apmēru – klašu komplektu un izglītojamo skaitu, atbalsta un administrācijas personālu. Tāpat modelis paredz konkurētspējīga atalgojuma noteikšanu pedagogiem, tajā skaitā skolas atbalsta personāla un efektīva administratīvā sastāva nodrošināšanai,” uzsver E.Kanaviņa.
Valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam pilnā apmērā tiks piešķirts tām izglītības iestādēm, kas atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi. Modelis paredz, ka turpmāk pašvaldības valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pārdali starp skolām vairs nevarēs veikt. Ja pašvaldība kā skolas dibinātājs lemj turpināt uzturēt izglītības iestādi, kas neatbilst valsts noteiktiem kritērijiem, tā nodrošina proporcionālu līdzfinansējumu.
Finansējuma aprēķina pamatā ir klase. Jaunais aprēķina princips skolām ļaus saņemt pilnu programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni. Būtiski palielinot atbalsta pasākumu klāstu, skolēniem būs iespēja laicīgi un pienācīgā apmērā saņemt papildu nepieciešamo atbalsu izglītības procesā, kas ļaus uzlabot izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot nozares ekspertu un pašvaldību sniegto atgriezenisko saiti, modelī ir precizējusi kopējo pedagoģisko likmju aprēķina metodoloģiju, stiprinot skolu autonomiju un paredzot, uz katrām 40 minūtēm mācību stundu tikpat laiku (40 minūtes) arī citu pienākumu veikšanai, kā arī atbilstoši klases lielumam papildus apmaksātu darba laiku. Konkrētā pedagoga slodzes sastāvu nosaka skolas direktors.
Līdzīga apdzīvotības blīvuma teritorijās esošām izglītības iestādēm ar vienādu īstenoto programmu apmēru un izglītojamo skaitu jaunais finansēšanas modelis nodrošinās līdzvērtīgu finansējumu.
Finansēšanas modelis ir nodots testēšanai visām pašvaldībām, lai to varētu pilnveidot, izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu. Ar jauno finansēšanas modeli ir iepazīstināti arī sociālie un sadarbības partneri.
Šā gada februārī noslēgsies informācijas apkopošana no visām pašvaldībām par ilgtspējīgu izglītības ekosistēmu, tajā skaitā, par prognozēto izglītības iestāžu tīklu un tajā plānoto izglītības programmu apmēru, klašu komplektu un izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē.
Tuvākajā laikā plānots valdībā izskatīšanai virzīt regulējumu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, paredzot, ka jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests jau ar jaunā mācību gada sākumu, šā gada 1.septembri.
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālāk