• Tweet

Pēdējā mēneša laikā visskaļākā ažiotāža izglītības nozarē saistīta ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) reformu nepieciešamību skaidro ar studiju programmu skaita samazināšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu, publiskajā telpā bārstot solījumus, ka akadēmijas studenti pēc pievienošanas Latvijas Universitātei būs galvenie ieguvēji. Apšaubāma gan ieplānotā reorganizācija, kuru ministrija strauji sākusi virzīt līdz ar šī gada iesākšanos, ir dēļ fakta, ka IZM joprojām nespēj uzrādīt akadēmijas reformas plānu un izklāstīt loģiskus argumentus. Savukārt pieņēmums, ka RPIVA reorganizācijas pamatā, visticamāk, ir zemgalda politika un slēptas finanšu shēmas, kļūst arvien reālāks, it īpaši pēc paziņojuma, ka Latvijas Universitāte un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) varētu no valdības prasīt kompensācijas par zaudējumiem, kas radīsies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentu pārņemšanas rezultātā.

Augstākās izglītības padomes (AIP) sēdē LU prorektore Ina Druviete norādīja, ka RPIVA pievienošana LU radīs zaudējumus arī pašai universitātei. Par piemēru Druviete min faktu, ka reorganizācijas procesa nosacījumi paredz RPIVA studentiem saglabāt esošo studiju maksu. “Izglītības un zinātnes ministrijai jābūt atbalstošai, nodrošinot kompensāciju mehānismam,” aicina Druviete.

Druvietes apgalvojumi gan raisa aizdomas, ka RPIVA reorganizācija ir tikai aizsegs, lai īstenotu jau sen iecerētu shēmu, kā uzlabot Latvijas Universitātes apšaubāmo finansiālo stāvokli un kompensācijas pieprasīšana ir daļa no šīs shēmas.

Pirmajā mirklī tas var šķist absurdi, tomēr, nevienam nav noslēpums, ka Druviete un Šadurskis ir vienas komandas spēlētāji. Bijusī “Vienotības” politiķe, visticamāk, metusies uz vienu roku ar pašreizējo izglītības ministru, lai glābtu LU slikto finanšu stāvokli, kuru gan ierēdņi cenšas noslēpt ar atrunām par kvalitatīvāku izglītību RPIVA studentiem. Fakti gan liecina pretējo, piemēram, pirmsskolas un sākumskolas skolotāju kvalifikāciju Latvijas Universitātē neapgūt, tāpat deju skolotāju profesija nav pieejama ne LU, ne JVLMA. Akadēmija, kura veiksmīgi darbojusies un saņēmusi par to arī Lielbritānijas kvalitātes standarta sertifikātu „Investors in Excellence”, kas ir apliecinājums izcilas organizācijas statusam, visticamāk, tiek upurēta LU glābšanās vārdā.

RPIVA reorganizācijas kontekstā pieprasītā kompensācija, protams, neliekas tik aizdomīga kā, ja finansējumu universitāte prasītu neaizsedzoties ar reformu īstenošanu. Tas liktu uzdot daudz neērtu jautājumu Latvijas Universitātei un apšaubīt tās saimnieciskumu un spēju efektīvi darboties ar tai piešķirto finansējumu. Taču tagad tas viss paslēpts zem nepieciešamības reorganizēt veiksmīgi strādājošu augstskolu, kuras sasniegumi daudzās jomās pat ir pārāki par LU rezultātiem.

Aizdomīgi šķiet, ka ministrija izlēmusi reorganizēt augstākās izglītības iestādi, kurai ir neizmantots 4 miljoni eiro liels finansējums, kā arī nekustamais īpašums, kura vērtība ir pietiekami liela. Runa nav tikai par labumu, kuru iegūtu LU pārņemot RPIVA studentus, bet arīdzan par iespējamo labumu pašai Druvietei. Veiksmīgi īstenojot shēmu, kas paredz iegūt papildus līdzekļus universitātes attīstībai un parādu nomaksai, Druviete, iespējams, nodrošina sev siltu vietiņu LU arī tālākā nākotnē.

Aiz neesošām reformām piesegtās shēmas ir spļāviens sejā tiem, kuriem izglītības nozare tiešam rūp. Atklājoties arvien vairāk faktiem, izskatās, ka IZM īsteno gluži vai reiderismu attiecībā uz RPIVA, kuru ministrija nevairās publiski apmelot un nomelnot tās sasniegumus. Daļa pedagogu uzskata, ka IZM gribēja pie viena likvidēt arī filiāles, taču pašvaldību un politisko spēku iejaukšanās lika mainīt sākotnējos plānus, kas vēl vairāk rada bažas, ka ministrija šobrīd gluži vienkārši grauj Latvijas izglītības sistēmu un aiz šķietami labajiem nodomiem, iespējams, slēpjas tumšas finanšu shēmas.