• Tweet

Latvijas augstskolas ir pārmaiņu priekšā. To apvienošanu plāno jau kopš 2021. gada. Šobrīd plāni iesniegti ministrijā un noris pēdējie saskaņošanas darbi. Galvenais apvienošanas mērķis ir uzlabot vājāko augstskolu rādītājus. Procesam atvēlēta ievērojama summa – 80 miljoni eiro. Taču tā, visticamāk, ir tikai maza daļa no nepieciešamā. Ministrija pati apzinās, ka ar to nepietiek, bet cik daudz ir vajadzīgs – tā nav rēķinājusi.

2021. gadā noslēgts pēdējais starptautiskais augstskolu novērtējums Latvijā. Tas uzrādījis salīdzinoši drūmus rezultātus. Dalība tajā bijusi obligāta visām valsts augstskolām un pēc vēlmes tajā varēja iesaistīties arī privātās. No 62 Latvijā reģistrētām zinātniskajām institūcijām novērtējumā piedalījās 38.

Balstoties uz novērtejuma secinājumiem, Izglītības ministrija piedāvāja mainīt augstskolu finansēšanas modeli. Lai tās motivētu sasniegt labākus rezultātus piedāvāts finansējumu saistīt ar starptautiskā novērtējuma rezultātiem. Tās, kuras novērtējumā vērtētas ar 2 vai mazāk, valsts nefinansēs nemaz.

Universitāšu apvienošana ir pēdējo gadu lielākā augstākās izglītības reforma. Visi apvienošanas plāni jau iesniegti un atrodas saskaņošanā. Kamēr tam atvēlētie 80 miljoni ir par maz, cik naudas reāli tam ir vajadzīgs neviens nezina.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Es domāju, ka tas plāns ir bijis pārāk plūstošs. Ja jūs man jautājat, tad tas lielais uzstādījums, kādu mēs redzam šo augstākās izglītības laukumu, nav bijis ļoti precīzi iezīmēts.”

Par lielo augstākās izglītības iestāžu skaitu Latvijā runā jau sen. Ik pa laikam izskan argumenti par un pret valsts finansēto augstskolu apvienošanai. Pēdējā ievērojamā apvienošana notika 2019.gadā, kad Latvijas universitātei pievienoja Rīgas 1.medicīnas koledžu, savukārt Rīgas Tehniskajai universitātei – Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu.

Ministrija piedāvāja citām augstskolām pievienot Latvijas Jūras akadēmiju, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju, Fizikālās enerģētikas institūtu, Banku augstskolu, Liepājas universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Šīs augstskolas saņēmušas zemus punktus starptautiskajā novērtējumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders sacīja: “Mums augstskolu un arī zinātnisko institūciju, kur arī dažas piedalās, konsolidācija šobrīd ir viena no ministrijas lielajām prioritātēm. Es teiktu, ka šobrīd ir procesa noslēgums tam darbam, kas mums vairāk nekā gadu jau aktīvi iet. […] Tas mērķis mums ir svarīgs, ka līdz 30.novembrim vismaz četri konsolidācijas plāni ir apstiprināti un uz to mēs šobrīd arī strādājam.”

Līdz šim jau viena apvienošana ir notikusi – pagājušā gada vasarā valdība atbalstīja Latvijas Jūras akadēmijas iekļaušanu Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā. Sarunas par to notika jau 2017.gadā, bet konkrētai rīcībai bija nepieciešams valdības lēmums.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis pauda: “Tā kā abas augstskolas bija gatavas virzīties pretī konsolidācijai…tur gan uzreiz jāsaka, ka bija iebildumi no jūrniecības nozares, kuri tā kā gribēja saglabāt neatkarīgu, patstāvīgu augstskolu, tomēr Augstākās izglītības padome nostājās augstskolu pusē, tajā brīdī atbilstoši pašu augstskolu pozīcijai.”

Šī apvienošana notika salīdzinoši gludi. Citu augstskolu konsolidācija gan ir izvērtusies krietni sarežģītāka. Skaļi diskutēts par Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas, Liepājas universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas likteni.

Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija vēlas saglabāt autonomiju un nevēlas pievienoties nevienam. Tikmēr Rēzeknē un Liepājā izskanēja idejas par jaunām universitēm – Latgales universitāti, kurā apvienotos Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Daugavpils universitāte, un Kurzemes Universitāti, kurā apvienotos Ventspils augstskola un Liepājas universitāte.

Tas nenotika un tika plānots, ka Liepājas universitāte iekļausies Rīgas Tehniskās universitātes struktūrā. Liepājā vēsturiski bijušas vairāk attīstītas humanitārās un sociālās zinātnes, taču pilsēta tiecas attīstīt industriālo sektoru. Tam nepieciešama kvalificēti profesionāļi un RTU tam labi atbilst. Tomēr arī par to vienoties nevarēja.

“Un tad ir viens brīdis, kad Rīgas Tehniskās universitātes augstskolas padome lemj, ka, ja reiz Liepāja negrib ar mums sadarboties, tad droši vien arī nevajag. Ko arī viegli iedomāties no integrējošās augstskolas viedokļa: ja mums ir piepeši jāintegrē augstskola, kuras akadēmiskā personāla pārstāvji piepeši nevēlas ar jums integrēties, jūs varat iedomāties, ka tas var pārvērsties par tādu kā bezgalīgu konfliktu iemeslu,” sacīja Teikmanis.

Tad nāca doma veidot četru universitāšu – Latvijas, Liepājas, tehniskās un Stradiņu – konsorciju. Arī tas nenotika, jo partneri neesot varējuši vienoties. Visbeidzot lēmumu iekļaut Liepājas universitāti RTU sastāvā valdība pieņēma šogad vasarā. Apvienošanai jāsākas nākamā gada martā.

“Ja mēs skatāmies uz augstskolu konsolidācijas plānu, pēc būtības, ir jāsaprot, kāds ir uzdevums. Uzdevums ir veidot tādas studiju programmas, lai mūsu jaunieši iegūtu atbilstoši tās kvalifikācijas un šobrīd pēc studējošo monitoringa mēs redzam, tādas kvalifikācijas, lai viņi būtu noderīgi darba tirgum. Un mēs skatāmies uz to, kas ir nepieciešams konkrētajam reģionam, vērtējot kopumā,” norādīja Čakša.

RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps izteicās: “Dienaskārtībā būtiskākais jautājums, par ko mums šobrīd jārunā, ir tīri tehniska konsolidācija. Mēs runājam par Izglītības un zinātnes ministrijas izdotu rīkojumu, saskaņā ar kuru tiek veidota darba grupa no RTU, Liepājas universitātes un izglītības ministrijas pārstāvjiem, kas strādās pie darbinieku pārņemšanas, inventarizācijas un dažādiem citiem tehniskiem jautājumiem, lai konsolidācija būtu tehniski iespējama.”

Uz papīra plāni par augstskolu apvienošanu izskatās labi. Taču neviens nav vērtējis, cik īsti universitāšu apvienošana varētu izmaksāt. Ministrija uzsver, ka procesam paredzētie 80 miljoni ir par maz. Turklāt liekā daļa no naudas tiks novirzīta ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Tehniskās pārņemšanas izmaksas, piemēram, augstskolu infrastruktūras uzlabošana un sakārtošana, paliek uz katras iestādes pleciem.

Zeps apliecina, ka RTU ir veikusi pārņemšanas finanšu ieguldījumu un ieguvumu analīzi, taču atteicās atklāt konkrētus skaitļus. Arī Rīgas Stradiņa universitāte, kuras paspārnē drīzumā nokļūs Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija, ir veikusi savus aprēķinus. Sporta akadēmijas infrastruktūras sakārtošanā vien jāiegulda vismaz 34 miljoni eiro un vidēja termiņa finanšu rezultātu prognoze rāda zaudājumu turpmākajiem periodiem – 200 tūkstošus 2023. gadā, 400 tūkstošus 2024. gadā un 700 tūkstošus 2025. gadā. Tātad ar esošo finansējumu nav iespējams nodrošināt līdzšinējo sporta akadēmijas darbību, pat nerunājot par infrastruktūras sakārtošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders sacīja: “(NP: Bet ir izskanējuši pārmetumi ministrijai, ka nav ņemtas vērā tehniskās izmaksas, kas saistītas ar, piemēram, ēku infrastruktūras pārņemšanu. Vai tas arī iekļauts izmaksu plānā? Vai tas paliek tagad uz lielo universitāšu pleciem?) Principā tēzei par to, ka šai aktivitātei ir nepietiekams finansējums, kas nosegtu visas izmaksas, es teiktu, ka tai ir savs labs, daļējs pamatojums. […] Jā, visas izmaksas tas, protams, nenosedz. Protams, arī jautājums, kas ir arī būtība atveseļošanās fonda investīcijām saistībā ar augstskolu konsolidāciju, ir tam arī tālāk nodrošināt nepieciešamo ilgtspēju valsts atbalsta pusē.”

Šobrīd top nākamā gada budžets un valdība atsaka papildu finsējumu citām nozarēm, atsaucoties uz koalīcijas vienošanos stiprināt drošību, veselību un izglītību.

“2024. gada budžetā paredzētais finansējums šobrīd ir absolūti nepietiekams ne vien tikai šo reformu mērķu sasniegšanai, bet to, lai mēs nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu izglītību arī tajās studiju vietās, kas ir šobrīd. Mums nav iekļauts – ne pagājušogad, ne šogad – pārrēķins, kas atspoguļotu inflācijas un energoresursu ietekmi uz izdevumiem augstskolām,” sacīja Teikmanis.

Nākamā gada budžetā izglītība ir nosaukta kā viena no trim valdības prioritātēm. Lai gan izglītības ministrija prasīja papildus 306 miljonus prioritāro pasākumu īstenošanai, paredzams, ka tā saņems vien 119. No tiem augstākajai izglītībai tiks atvēlēti tikai 17 miljoni.

Foto: Valsts kanceleja