• Tweet

Neskaidrība saistībā ar pedagogu atalgojuma pieaugumu radījusi pamatotu satraukumu ne tikai par iepriekšējās valdības apstiprināto algu grafiku, kas paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, bet arī par turpmāko sporta izglītības attīstību Latvijā, jo izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, tā vietā līdzekļus novirzot pedagogu algām.

Neskatoties uz to, ka iepriekšējā valdība apstiprināja grafiku, kas paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās, jaunā valdība paziņojusi, ka līdzekļi tam šogad neatradīsies.

Lai risinātu šo jautājumu, kas neapšaubāmi varētu novest pie jauniem pedagogu streikiem, izglītības ministre vēlas izmantot sporta būvēm atvēlēto finansējumu, lai segtu pašas jaunās valdības neizdarību. “Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm,” izteikusies politiķe, pat neraugoties uz to, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus. Turklāt pie notikušā viņa vaino Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lobētās intereses, pat neskatoties uz to, ka jaunā valdība, visticamāk, pati no budžeta izņēmusi skolotājiem paredzēto naudu.

Jo, kā zināms, pedagogu algu pieaugumu budžetā bija iezīmējusi ZZS valdība. Un, kā iepriekš žurnālistiem skaidroja ZZS sadarbības partneris Ventspils mērs Aivars Lembergs, ir acīmredzams, ka Kariņa valdība ir paņēmusi skolotāju algu pieaugumam paredzēto naudu un ieplānojusi to citām vajadzībām – cita izskaidrojuma tam, ka pedagogu algas, pretēji solītajam, šogad netiks palielinātas, pēc Lemberga domām, nav.

“Tā kā šāds grafiks ir Kučinska valdībā apstiprināts, tad nav ne mazāko šaubu, ka attiecīgajai naudai bija jābūt arī trīs gadu budžetā. 2017. gada beigās budžets tika apstiprināts 2018., 2019., 2020. gadam, tā kā likmes pieaugumam paredzētajai naudai 2019. gada budžetā obligāti bija jābūt [..]. Tad nu sanāk, ka Kariņa valdība izņēmusi šo naudu no budžeta ārā kaut kādiem citiem tēriņiem, tādējādi atņemot naudu skolotājiem,” norādīja Lembergs.

Par to, kur palikusi pedagogiem ieplānotā nauda, jaunā valdība un ministre gan nerunā.

Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver, ka ZZS vainošana pie tā, ka jaunajai valdībai it kā nav iespējams izpildīt skolotājiem dotos solījumus, jau ir novecojusi. “ZZS jums neļauj mainīt budžetu, ZZS jums neļauj mainīt nodokļus, pabalstu, budžeta prioritātes un neļauj jums pildīt vēlētājiem dotos solījumus?” retoriski vaicāja Tavars.

“Varbūt godīgi pasakiet, ka, izņemot kartona Juraša izgatavošanu un tukšu bļaušanu, neko negribat mainīt, lai gan jums nekas netraucē to darīt tieši tagad, pārlieciniet premjeru un dariet tagad! Parādiet, ka neesat Jaunā Kartona Partija, bet gan darītāji,” uzsver Tavars.

Mērķis apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām, satraucis arī sabiedrību. Žurnālists Juris Vaidakovs norāda, ka, lai arī Šuplinskas mērķis paaugstināt pedagogu algas ir apsveicams, ministre ir aizmirsusi vēl vienu būtisku faktu – nākotne ir fiziski attīstītai un veselai sabiedrībai. Nav jēgas no nekustīgiem, pāraptaukojušiem gudrīšiem, kuri sirds un asinsvadu slimību dēļ mirs kā mušas, nesasnieguši pat pusmūžu.

“Kā panākt, lai sabiedrība būtu fiziski vesela? Pareizi, Ilga, – atbalstot un veicinot veselīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes! Kā to panākt? Pareizi – attīstot sporta infrastruktūru! Un sporta celtnes nav tikai un vienīgi treniņu bāze dažiem elites sportistiem, kā te dažs labs sadomājies. Sporta celtnes ar lielāko prieku izmanto visi – bērni, pieaugušie, seniori, lai tikai izkustētos, pasportotu. [..] Ilga, jūs patiešām neesat muļķe, bet padomājiet loģiski – sporta celtnes nav tikai jūsu nīstās ZZS partijas iegribas un barotne. Nē! Tā ir iespēja tūkstošiem bērnu būt veseliem, ” uzsvēra žurnālists, piebilstot, ka bērnu veselības un fiziskās sagatavotības stāvoklis jau tagad ir kritisks.

Jau pērn nodokļu reformas dēļ uz sporta nozares gūlās smags akmens, proti, pēc jaunās nodokļu sistēmas ieviešanas sporta nozare piedzīvoja ziedojumu samazināšanos. Un, šķiet, jaunā valdība ir nolēmusi turpināt sporta nozares iznīcināšanu, lai gan šeit runa nav tikai par sportu, bet par bērnu veselību un nākotni.