Izgāžas Nacionālās apvienības plāns ietekmīgā ierēdņa amatā Rīgā iecelt savu cilvēku

Rīgas domes koalīcija, sadalot atbildīgo komisiju vadītāju amatus starp ievēlētajām partijām, sadalījusi atbildības sfēras. Nacionālajai apvienībai tā ir pilsētas īpašumu apsaimniekošana. Aizvadītājā nedēļā atbrīvojās ietekmīgais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora amats. Domē ir ierasts, ka departamenta vadošos darbiniekus izvēlas atbildīgās komitejas vadība. Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis tajā vēlējās redzēt savu partijas biedru, cerot arī uz viņa uzvaru gaidāmajā konkursā. Citas koalīcijas partijas šo iniciatīvu noraidīja, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Atbrīvojās ietekmīgais Rīgas Pilsētas īpašumu departamenta direktora amats. Vismaz uz laiku, kamēr konkursā nav izvēlēts jauns vadītājs, Nacionālā apvienība amatā ļoti gribēja iecelt savu cilvēku. Tomēr šis nodoms izgāzās.
Ilgus gadus pilsētas īpašumus pārvaldīja Oļegs Burovs no ”Gods kalpot Rīgai”. Tieši šajā amatā viņš nodrošināja savu politisko kapitālu, remontējot skolas, bērnu dārzus un poliklīnikas, cīnoties ar graustiem. Viņa laikā uzsākta arī Mežaparka estrādes būvniecība. Šos darbus viņš nekautrējās izmantot priekšvēlēšanu kampaņā, Arī pēc kļūšanas par departamenta politisko pārraudzītāju – Īpašuma komitejas vadītāju, viņš faktiski turpināja vadīt arī iestādi.
Departaments pērk un pārdod pašvaldībai zemes un ēkas, slēdz nomas līgumus un organizē remontus. Tā pārvaldīto īpašumu vērtība – 653 miljoni. Gada budžets – vairāk nekā 70 miljoni eiro.
Tagad atbildība par pilsētas īpašumiem formāli un neformāli ir nodota Nacionālajai apvienībai. Domes Īpašumu komiteju vada no apvienības ievēlētais Dainis Locis. Šonedēļ atbrīvojās komitejas atbildībā esošais Pilsētas īpašuma departamenta direktora amats, jo tā vadītāja Aija Rimicāne dodas pensijā. Tagad jāmeklē jauns direktors.
“Tas nozīmē, ka tiks veidota droši vien kaut kāda nominācijas komisija, kas izstrādās noteikumus, un būs noteikts laiks, kad varēs pretendenti pieteikties, kas vēlēsies kandidēt uz direktora amatu. Bet pirmā brīdī protams tas ir pienākumu izpildītājs, jautājums uz cik ilgu laiku,” saka Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (Nacionālā apvienība, Latvijas reģionu apvienība).
Tiesības nosaukt pienākumu izpildītāju ir Īpašumu komisijas vadītājam. Locis uzrunājis koalīcijas partnerus, lai uz četriem pieciem mēnešiem līdz konkursa rezultātiem šo amatu atvēlētu savam partijas biedram.
“Ja mēs redzam, ka tas ir tikai daži mēneši, tad te viennozīmīgi šā vai tā ir tāda zināma izšķiršanās. Vai tu ieliec cilvēku, kuru tu absolūti nezini, un neesi pārliecināts par viņu, jeb tu izšķiries uz tiem dažiem mēnešiem ielikt cilvēku, par kuru tu esi pārliecināts. Manā gadījumā tas ir mans bijušais kolēģis, es tā pārdomāju, paskatījos Ģirta Lapiņa profesionālās īpašības un viņa iepriekšējo darbību, viņš ir bijis auditors un viņam ir laba izglītība, kas varētu arī noderēt šajā virzienā, nu man likās, ka tas ir normāli,” norāda Locis.
Ģirts Lapiņš ir Nacionālās apvienības valdē, bijis Rīgas domes deputāts divus sasaukumus. Jaunajā domē viņu neievēlēja. Patlaban viņš ir Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs.
“Mani uzrunāja, es izvērtēju savu pieredzi, savas zināšanas un atbilstoši devu piekrišanu kandidēt un tas katrā ziņā, es saprotu, ka tas nav viena cilvēka lēmums, tas ir Staķa kunga lēmums vai tas ir koalīcijas lēmums, tā kā to es arī apzinos,” saka Lapiņš.
Viņš uzskata, ka tieši tagad būtu noderīgs Īpašumu departamentā, kur nepieciešamas pārmaiņas, jo viņam ir divpadsmit gadu pieredze starptautiskās auditorkompānijās funkcionālo auditu veikšanā. Viņš arī neslēpj, ka piedalīsies konkursā uz direktora amatu. Tad viņam īsā pieredze pagaidu vadītāja amatā būtu bijusi priekšrocība.
“Es domāju, ka viennozīmīgi. Šajā brīdī esmu tādu lēmumu pieņēmis, tad, protams, es arī pieteikšos konkursā. Skatīsimies kādi kritēriji, bet saku vēlreiz – man tā pieredze un zināšanu bagāža, tai skaitā arī aktīvu pārvaldības jomā, par to, kā attīstīt īpašumus un kā viņus menedžēt,” norāda Lapiņš.
Lai gan ne visi esot bijuši noraidoši, koalīcijas partijas Locim nav izdevies pārliecināt. Iebildis arī domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Citu kandidātu Locis nemaz neesot meklējis.
“Šobrīd es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā būtu priekš rīdziniekiem laba izvēle, cilvēks kurš ir ar pieredzi un pie tam enerģisks, darboties gribošs un protams, ka paliek zināms rūgtums, ka mēs neizmantojam šo iespēju,” norāda Locis.
Viņš uzskata, ka piederība partijai nevar būt šķērslis, ja kandidāts ir atbilstošs un ka Lapiņam ir arī labas izredzes uzvarēt gaidāmajā konkursā. Piemēram, atlasē uz Rīgas izpilddirektora amatu uzvarēja Jaunās vienotības biedrs Jānis Lange.
Citas valdošās partijas uzskata, ka Nacionālās apvienības valdes loceklis Lapiņš ir pārāk politiska figūra domes ierēdņa amatam, lai viņu kaut uz četriem pieciem mēnešiem ieceltu amatā bez konkursa. Tas esot pret koalīcijas principiem.
“Es tādus piedāvājumus patiesi uzskatu par nenopietniem. Tos var izteikt, tos var piedāvāt, tur nāk dažādi deputāti, dažādus minējumus izsaka, es uzskatu, ka komitejai pat šādu lēmumu jābalso, bet tas nav nopietni, ka politiski nozīmīgas amatpersonas, kuri ir bijuši ļoti aktīvi politikā ieņemtu kādus ļoti redzamus aktīvus amatus,” norāda Rīgas domes deputāts, frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs (“Progresīvie/Par!”).
Vaicāts, vai viņa nostāja ir pilnīgi kategoriski pret, Kossovičs atbild: “Es runāt nevaru cilvēkiem aizliegt, bet es varu atklāt, ka opozīcija šajās sarunās ir vēl aktīvāka. Mēs zinām aizkulises, ka “Saskaņa” un GKR ir sastrīdējušies un viņi ir tie, kas nāk un saka, ka šie ir GKR cilvēki, ņemiet tos nost, saskaņa saka – šitie ir ieliktie no GKR puses un tā tālāk. Protams, politiskajās sarunās šādas runas ir, bet mēs viņas nevēlamies dzirdēt.”
Mazo koalīcijas partiju vidū jau sākas kurnēšana, ka domē sāk zust politiskais līdzsvars, pārāk liela loma ir domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim un citiem koalīcijas partneriem ir grūti veidot savu politiku. Atklāti par to neviens nerunā, taču Nacionālās apvienības mēģinājums pārdroši virzīt Lapiņu, iespējams, par to liecina.
Rīgas domes deputāts, vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Es nedomāju, ka tā ir plaisa. Nu varbūt tāda pārmaiņu periods starp veco pieeju un tā kā jauno pieeju. Es domāju arī tas Covid-19 laiks, kad viss notiek attālināti, iztrūkst tādas ikdienas sarunas ar kolēģiem, tas atstāj tādu iespaidu. Daudzas nesaprašanās rodas no nerunāšanas un tā nerunāšana šobrīd ir objektīva.”
Savukārt Staķis saka: “Tā vara ir tāda, kāda tā ir ierakstīta pašvaldības nolikumā. Es neesmu sev papildu varu nekādu ņēmis, es rīkojos tā, kā ir rakstīts nolikumā. Un nolikumā ir tā, ka departamentu direktori, atbildīgs par to esmu es un komiteju vadītāji, kuri kontrolē departamentu. Nu šāda divējāda vadība šeit Rīgas domē ir apstiprināta. Ja mēs skatāmies citas pašvaldības, tur nav tāda kārtība, ir citas kārtības. Nekādu sarunu, ka vajadzētu mainīt nolikumu nav bijusi.”
Mārtiņš Staķis par Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītāju iecēla Vladimiru Ozoliņu. Līdz šim viņš departamentā ilgstoši strādājis par Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes priekšnieku.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk