Interneta mājas lapā on-line režīmā var sekot līdzi Latvijas parādam
Mājas lapā www.debt.lv var redzēt 32 ekonomiskos rādītājus, kuri tika izskaitļoti pamatojoties uz datiem no sekojošām mājas lapām: Latvijas Centrālā Banka, Valsts kase, Centrālā Statistikas Pārvalde, Kapitāla un Finanšu tirgus komisija, Latvijas Komercbanku asociācija, CIP Pasaules faktu grāmata un LURSOFT.
Rādītāji atspoguļo prognožu lielumus uz doto brīdi, vai uz doto brīdi par viena gada periodu (IKP uz doto brīdi, PVN ieņēmumi uz doto brīdi, par divpadsmit mēnešu periodu). Ārējais, iekšējais un kopējais valsts parāds aprēķināts pamatojoties uz kredītos un obligācijās aizņemtajām summām un procentiem. Visi pārējie rādītāji izskaitļoti ar lineārās prognozēšanas metodes palīdzību.
Mājas lapu izstrādāja finansu analītiķis Mitrofans Slobodjans ar programistu palīdzību no biedrības PatriotiLV.
Rādītāju izmaiņu dinamika, ļoti negatīvi raksturo kopējo ekonomisko stāvokli Latvijā. Neskatoties uz salīdzinoši zemo Valsts parādu attiecībā pret IKP, Latvijai ir ļoti liels Kopējais Ārējais Parāds, kas tiek noteikts kā valsts un privāto ārējo parādu summa. Pavisam nenormāla ir situācija, kad banku izsniegto kredītu summa pārsniedz piesaistīto noguldījumu summu, radot spekulatīvu efektu.
Neskatoties uz nelielo eksporta pieaugumu, importa daļas palielināšanās tendence Latvijā saglabājas un pieaug daudz straujāk, bet kopējā tekošā konta maksājuma bilance paliek negatīva. Tendence par pēdējiem divpadsmit mēnešiem parāda, ka Latvijas Banka, turpina izpirkt latus no brīvā apgrozījuma, par savām zelta rezervēm, kas norāda uz neuzticību Latvijas iedzīvotājiem attiecībā pret nacionālo valūtu.
Mājas lapas izveidošanas iemesls – Latvijas iedzīvotāju kompetences uzlabošana galvenajos ekonomikas jautājumos, monetārajā un fiskālajā politikā, kas nevis tiek aprakstīti izsakot daudz gudru loģisku slēdzienu, bet gan atspoguļojot konkrētus rādītājus un dodot tiem paskaidrojumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk