Interneta mājas lapā on-line režīmā var sekot līdzi Latvijas parādam
Mājas lapā www.debt.lv var redzēt 32 ekonomiskos rādītājus, kuri tika izskaitļoti pamatojoties uz datiem no sekojošām mājas lapām: Latvijas Centrālā Banka, Valsts kase, Centrālā Statistikas Pārvalde, Kapitāla un Finanšu tirgus komisija, Latvijas Komercbanku asociācija, CIP Pasaules faktu grāmata un LURSOFT.
Rādītāji atspoguļo prognožu lielumus uz doto brīdi, vai uz doto brīdi par viena gada periodu (IKP uz doto brīdi, PVN ieņēmumi uz doto brīdi, par divpadsmit mēnešu periodu). Ārējais, iekšējais un kopējais valsts parāds aprēķināts pamatojoties uz kredītos un obligācijās aizņemtajām summām un procentiem. Visi pārējie rādītāji izskaitļoti ar lineārās prognozēšanas metodes palīdzību.
Mājas lapu izstrādāja finansu analītiķis Mitrofans Slobodjans ar programistu palīdzību no biedrības PatriotiLV.
Rādītāju izmaiņu dinamika, ļoti negatīvi raksturo kopējo ekonomisko stāvokli Latvijā. Neskatoties uz salīdzinoši zemo Valsts parādu attiecībā pret IKP, Latvijai ir ļoti liels Kopējais Ārējais Parāds, kas tiek noteikts kā valsts un privāto ārējo parādu summa. Pavisam nenormāla ir situācija, kad banku izsniegto kredītu summa pārsniedz piesaistīto noguldījumu summu, radot spekulatīvu efektu.
Neskatoties uz nelielo eksporta pieaugumu, importa daļas palielināšanās tendence Latvijā saglabājas un pieaug daudz straujāk, bet kopējā tekošā konta maksājuma bilance paliek negatīva. Tendence par pēdējiem divpadsmit mēnešiem parāda, ka Latvijas Banka, turpina izpirkt latus no brīvā apgrozījuma, par savām zelta rezervēm, kas norāda uz neuzticību Latvijas iedzīvotājiem attiecībā pret nacionālo valūtu.
Mājas lapas izveidošanas iemesls – Latvijas iedzīvotāju kompetences uzlabošana galvenajos ekonomikas jautājumos, monetārajā un fiskālajā politikā, kas nevis tiek aprakstīti izsakot daudz gudru loģisku slēdzienu, bet gan atspoguļojot konkrētus rādītājus un dodot tiem paskaidrojumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk