Interese par “Rīdzinieka karti” esot, bet neviens to vēl nav iegādājies

Četru mēnešu laikā, kopš par 775 eiro “Rīdzinieka karti” var nopirkt arī tie, kas nav deklarējušies galvaspilsētā, neviens šo iespēju nav izmantojis. Interese gan par karti esot, uzsver “Rīgas satiksme”.
Kā atklāj “Rīgas satiksme” preses sekretārs Viktors Zaķis, cilvēki interesi par “Rīdzinieka kartes” iegādi bija izrādījuši, bet šobrīd neviens to vēl nav nopircis.
Kā zināms, laika e-talons ir vienīgā biļete Rīgas sabiedriskajā transportā, kas ir lētāka tieši rīdzinieka kartes īpašniekiem. Ar “Rīdzinieka karti” vienas stundas biļete maksā eiro piecpadsmit centus, bez kartes divas reizes dārgāk – divus eiro trīsdesmit centus. Jūlija sākumā ieviestās laika biļetes mēneša laikā izmantotas jau vairākus simtus tūkstošu reižu.
Jau vēstīts, ka 18. maijā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus normatīvajos aktos, lai “Rīdzinieka karti” par maksu varētu iegādāties arī citu Latvijas pašvaldību iedzīvotāji. “Rīdzinieka kartes” piedāvātos pakalpojumus par 775 eiro gadā varēs iegādāties no uzņēmuma “Rīgas satiksme.”
“Rīdzinieka karte” ir rīdzinieka identitāti apliecinošs dokuments, kas nodrošina daudzfunkcionālas lietošanas iespējas, tajā skaitā atlaides saņemšanu autostāvvietās. Saņemot karti, tiek pārbaudīti nepieciešamie personas dati – deklarētā dzīvesvieta vai īpašuma tiesības. Tāpat nepieciešams regulāri pārbaudīt šos datus, kā arī ievērot personas datu drošību, ko nodrošina Rīgas satiksme.
Grozījumi stājušies spēkā 1.jūlijā.
Foto: Rīgas satiksme
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālāk