Inflācija tuvojas Māstrihtas kritērijiem
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preces ir kļuvušas aptuveni par 1,7 procentiem dārgākas. Banku analītiķi prognozē, ka cenas lēnām turpinās kāpt arī nākotnē. Tomēr ekonomisti pieļauj, ka septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritērijus.
Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš norāda, ka augustā būtiska palielinoša ietekme uz patēriņa cenām bija degvielai. «Kopš jūnija beigām naftas cenas pasaulē palielinās. Vēl jūlijā Latvijā degvielas cenu pieaugumu nosedza nodokļu likmju samazināšana, bet augustā naftas cenu kāpums pasaulē jau atspoguļojās mazumtirdzniecībā. Mēneša laikā degvielai cenas pieauga par 5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem,» secina J. Salmiņš.
Viņš paredz, ka arī turpmākajos mēnešos cenu izmaiņas kopumā būs tuvas sezonālo svārstību līmenim. Vienlaikus pastāv liela nenoteiktība par turpmākajām naftas cenu tendencēm un iespējamo pārtikas cenu kāpumu pasaulē. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna savukārt domā, ka augusts, visticamāk, šogad būs pēdējais mēnesis, kad mēneša griezumā reģistrēta deflācija, un turpmāk patēriņa cenas lēnām kāps. Tomēr, viņasprāt, šā brīža inflācijas tendences liecinot, ka Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju 2013. gada martā Latvija, visticamāk, izpildīšot. Arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds ir pārliecināts, ka Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus un, iespējams, jau septembrī.
«Pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija, kurai atbilstoši tiek vērtēta valsts atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas kritērijam, augustā kritās līdz 3,1%, taču vēl joprojām tā bija mazliet augstāka par kritērija vērtību 3,0%. Acīmredzot gada griezumā inflācija arī septembrī būs nedaudz zem 2%, lai gan mēneša griezumā septembrī cenu tālāks kritums nav gaidāms. Tomēr septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritēriju,» uzsver A. Strazds.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk