Importa āboli sadārdzina vietējos
Tirgū āboli šogad maksā dārgāk nekā pērn, jo ar labu ābolu ražu visi audzētāji nevar lepoties, turklāt arī ievestajiem šogad ir par 10–15% augstāka cena nekā pagājušajā gadā.
Rīgas Centrāltirgū pie ābolu audzētājas Māras no Talsiem vakar dienas vidū brīžiem pat veidojās rinda. Māras kundze gan pati teic, ka pirmdienas nav labākās tirgus dienas, taču vasaras ābolus, piemēram, ‘Baltos Dzidros’ nevar ilgi glabāt, tāpēc nācies vien mērot ceļu no Talsiem uz Rīgu. Pircēji gan rindā nestāvēja tikai šīs ābolu šķirnes dēļ vien. Daudzi slavēja saldos ‘Konfetnoje’ ābolus, bet citi priekšroku deva ‘Antonovkai’ un ‘Serinkai’, ko pirka ievārījumam.
Māras dārzā šogad raža padevusies laba, taču esot arī saimniecības, kurās šogad ābolu vispār neesot. Šā iemesla dēļ šogad ābolu cenas tirgū esot augstākas nekā pērn.
Vietējo ābolu cenas augstas tirgū, iespējams, notur arī tas, ka ne visos lielveikalos ir nopērkami vietējie āboli. Daļā Maxima veikalu kooperatīva Zelta ābele izaudzētie āboli ir nopērkami kopš pagājušās nedēļas sākuma. «Cerams, ka jau ar rītdienu vietējos ābolus – šķirni ‘Kovaļenkovskoje’ – varēsim piedāvāt visos savos veikalos, ja, protams, audzētāji atvedīs tik lielu apjomu, kā solījuši,» Neatkarīgajai teic Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt Rimi veikalos vietējie āboli, ko piegādās z/s Ābelītes, Ceko un Pūres dārzi, parādīsies šīs nedēļas beigās. Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere Neatkarīgajai atklāj, ka vietējie āboli Rimi šogad maksās tikpat, cik pērn.
Āboliem trūkst košuma
I. Andiņš prognozē, ka šogad velti cerēt uz ļoti zemu ābolu cenu, jo ne visur Latvijā bijusi laba raža, turklāt Polija, kas ir viena no ābolu audzētāju lielvalstīm, šogad atradusi iespēju pārdot ražu citos eksporta tirgos par augstāku cenu nekā pērn.
I. Andiņš ābolu tirgus tendences labi pārzina ne tikai tāpēc, ka strādā Maxima Latvija, ābolu audzēšana vairāk nekā 15 gadu ir arī viņa sirdslieta. Viņa dārzā Tukuma novada Sēmes pagastā aug 120 ābeļu. Speciālists šā gada ābolu ražu vērtē kā vidēju vai nedaudz labāku nekā pērn. «Tā kā šovasar mitruma bija pietiekami, āboli ir izauguši lieli un skaisti, taču tiem pietrūkst saules. Lai gan daļai rudens un ziemas šķirņu ābolu jau vajadzētu sākt krāsoties sarkaniem, tie joprojām ir zaļi,» Neatkarīgajai skaidroja I. Andiņš. Tomēr saules trūkums vasaras beigās neesot šķērslis tam, lai āboli nespētu nogatavoties.
Andiņu ģimene pirmās ābeles iestādīja 1995. gadā, un šo gadu laikā augļkopis pieredzējis gan salnas ābeļu ziedēšanas laikā, gan krusu vasarā, kas sabojā daļu ražas. Par laimi, šogad šādas likstas nav bijušas.
Taču mitrais laiks šovasar vairāk nekā citus gadus ir veicinājis ābeļu kaitēkļu un slimību izplatību. «Uz labu ražu šogad var cerēt vien tie, kas ievēroja augu aizsardzības prasības,» teica I. Andiņš.
Pārdošanas apjomi pieaug
Kamēr Rimi vēl nav pieejami vietējie āboli, pircēji labprāt iegādājas ‘Janagold’ šķirnes ābolus no Nīderlandes, ‘Golden Delicious’ no Itālijas un ‘Royal Gala’ no Čīles, stāsta D. Valnere. Liela interese pircējiem ir arī par poļu āboliem, populārākās šķirnes – ‘Lobo’, ‘Idored’. «Rudenī un ziemā, kad pieejami Latvijā audzētie āboli, gandrīz pusi no pārdotā apjoma veido vietējā raža,» skaidroja D. Valnere.
Pēc viņas teiktā, šogad saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem Eiropā, piemēram, lietiem un zemestrīcēm Itālijā, importa ābolu raža ir sliktāka nekā pērn, līdz ar to āboliem ir arī augstākas iepirkumu cenas. Importa āboli augustā veikalos maksā par 10–15% vairāk nekā pagājušajā gadā.
«Eiropā ābolu sezona parasti sākas ap augustu septembri, kad āboli tiek savākti arī ilgstošai glabāšanai. Atkarībā no ražas apjomiem pārdošanas sezona var ilgt līdz nākamajai vasarai. Dienvidamerikas ābolu sezona sākas februārī un ilgst līdz Eiropas jaunās ražas sākumam. Lielākā pircēju interese par āboliem rodas pēc Jaungada, kad mandarīnu trakums ir mazinājies un cilvēki sāk vairāk domāt par pavasara tuvošanos un veselīgāka uztura izvēli,» novērojusi D. Valnere. Salīdzinot šā gada pirmos septiņus mēnešus ar tādu pašu periodu pērn, Rimi veikalos ābolu pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 20 procentiem. «Tāpēc varam teikt, ka šogad ābolus Latvijā ēd vairāk,» atzīst D. Valnere.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk