• Tweet

Labklājības ministri Ilzi Vinķeli (Vienotība) raksturo kategorisks runas stils un asa vārdu izvēle. Eksperti gan norāda — „dzelzs lēdijas” tēla veidošana, visticamāk, ir apzināts solis, kas liecinot par politiķes vēlmi ieņemt visaugstākos amatus valstī.

Labklājības ministre Ilze Vinķele kārtējo reizi nav kautrējusies izteikt aizskarošu piezīmi pensionāriem. Proti, prasību indeksēt pensijas līdz 250 latiem ministre ir pielīdzinājusi šantāžai. Jāatgādina, ka pensionāri nozares vadītājas nežēlastībā krita arī pērnā gada nogalē, kad I. Vinķele intervijā medijiem atzina: padomju gados strādājušajiem cilvēkiem ir nevis jākurn par mazajām pensijām, bet jābūt pateicīgiem, ka cita valsts — Latvija — viņus uztur.

Politologs Ivars Ījabs sarunā ar Neatkarīgo uzsver: demokrātiskā valstī ministram ir jāvar sabiedrībai pateikt arī tās lietas, kas cilvēkiem nav tīkamas, taču tas jādara cieņpilni. „Politiķim nav pienākums nepārtraukti pielaizīties publikai. Jo īpaši tādā amatā, kāds ir labklājības ministram. Ja kultūras vai aizsardzības ministriem ir iespēja runāt tikai par labo un skaisto, tad labklājības nozare ir tam par smagu. Jau ilgāku laiku ir skaidri redzams, ka Ilze Vinķele cenšas ieturēt kādreizējās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres stingro stilu, kas daļai sabiedrības šķiet ļoti simpātiski,” komentē eksperts. „Ilze Vinķele vadās pēc principa — labāk skarba patiesība, nekā saldi meli, kas pilnībā sakrīt ar dzelzs lēdijas kādreizējo darbības stilu. Tas ir stingrās, taupīgās mājas mātes tēls, kas Anglijā savulaik guva milzīgu atbalstu,” klāsta I. Ījabs. Politologs arī uzskata, ka šāda tēla būvēšana ir apzināta, ņemot vērā I. Vinķeles pieteikumu uz pašiem augstākajiem amatiem.

Jāpiebilst, ka politiskajos kuluāros jau ilgstoši tiek runāts par I. Vinķeles ambīcijām uz augstākajiem politiskajiem amatiem valstī. Domājot par spīdošu politisko karjeru nākotnē, I. Vinķele savulaik pieņēma vienu no sarežģītākajiem un smagākajiem portfeļiem valdībā, proti, labklājības nozari. Tāpat I. Viņkele ir apzināti centusies veidot sev lojālu cilvēku loku Vienotībā, kas ar laiku stiprinātu viņas pozīcijas partijā. Tiesa, pēdējā laikā starp I. Vinķeli un premjerministru Valdi Dombrovski esot vērojams attiecību atsalums, kas tostarp skaidrojams ar Vienotības pirmo personu greizsirdību par jauna līdera veidošanos. Tikmēr I. Ījabs papildina: „ I. Vinķeles vēlme veidot stingras saimnieces tēlu sasaucas ar socioloģiskajiem pētījumiem, kuros vēlētāji apliecina vēlmi pēc stingrās rokas un saimnieka. Atcerēsimies Andri Šķēli, kurš arī neizcēlās ar taktiskiem izteicieniem. Taču vēlētāji viņam visu piedeva, jo juta stingro roku. Iespējams, tas ir tas uz ko virzās arī Ilze Vinķele,” pauda eksperts.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis NRA uzsvēra: viņam I. Vinķeles attieksme pret pensionāriem ir absolūti nepieņemama. Jāatgādina, ka ZZS jau vairākkārt ir nākusi klajā ar ierosinājumu indeksēt pensijas jau šogad, taču valdība šo piedāvājumu noraida, solot meklēt kompromisa indeksācijas mehānismus. „Iespējams, Ilze Vinķele ir laba administratore, taču labklājības ministra postenis ir kaut kas vairāk Viņai būtu jāuzņemas arī sociālā aizstāvja, sarunu biedra funkcijas, kas diemžēl ir izpalicis. Iespējams, viņas darbības stilā ir daudz loģikas, taču ļoti maz dvēseles,” pauž politiķis.

Avots: nra.lv