Ilva Liepiņa esot pametusi LTV niecīgās algas dēļ
Latvijas Televīziju pagājušajā gadā ir pametušas vairākas spēcīgas ētera personības, nule atlūgumu iesniegusi arī diktore Ilva Liepiņa. LTV vajā arī citas ķibeles – rīcībspējīgas vadības faktiski nav, Jaungada balagāns bija dārgi izmaksājusi izgāšanās.
Protams, šādos apstākļos reitingi krītas, par ko rokas berzē lielākais konkurents – zviedru MTG. Latvijas Televīzijai šis ir visai smags posms – palikušie darbinieki cer, ka pēc trim mēnešiem, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apsolījusi jaunās vadības iecelšanu, dzīve sāks iet uz augšu. Bet līdz tam jāpaciešas.
Kad par aiziešanu paziņoja Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts, visi saprotoši māja ar galvu, mediju vidē viņa privātās problēmas, kas sāka ietekmēt darbu, nebija nekāds noslēpums. Arī ģenerāldirektora Edgara Kota aiziešana šķita pašsaprotama, jo viņu ne acu galā nevar ieredzēt nedz uzraugošā padome, nedz arī valdošā koalīcija. Moderatora Arņa Krauzes aiziešana jau visus darīja bažīgus, jo viņu ar labāku algu pārvilināja zviedri. Visbeidzot Ilvas Liepiņas atlūgums ir stipri vien sašķobījis ilūziju, ka kolektīvajai promiešanai ir tikai sagadīšanās raksturs. Viņa pati runā par LTV kuģa stūrēšanu uz sēkli, plašāk aiziešanas iemeslus neizklāstot, bet palikušie kolēģi šo prātulu tulko kā norādi uz arhaisko darba samaksas sistēmu, kas populārajai televīzijas personībai nodrošināja vien pārsimt latus mēnesī. «Te joprojām maksā par stundām, nevis par atpazīstamu zīmolu, kas Ilva nenoliedzami ir,» skaidro kāds viņas kolēģis. Stundu likme arī ir tā, kas ierobežojot atlikušos televīzijas talantus, bet velk līdzi baru nekā nedarītāju.
Vairākums Neatkarīgās aptaujāto darbinieku par televīzijā notiekošo piekrīt izteikties vien ar nosacījumu, ka netiek minēti viņu vārdi. Palikušajiem puspriekšniekiem tas var nepatikt, bet kolektīvā daudzi uzskatot, ka līdz ar Edgaru Kotu projām jāaiziet arī viņiem: «Tie birokrāti sēž un nesaprot, ka televīziju nevar vadīt kā rūpnīcu. Viņi absolūti nespēj strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām,» secina kāds no ziņu ļaudīm. Arī kāds cilvēks no tehniskā personāla vaļsirdīgi atzīst: «Tās vecenes augšā taču neko negrib mainīt. Tad nu tagad gaidām, kas notiks pēc trim mēnešiem. Ceram uz ko labāku.»
Cerības uz gaišāku nākotni pauž arī Kārlis Dagilis – rīta programmas veidotājs. Protams, ar savu vārdu runājot, viņš izsakās diplomātiskāk. Katram no aizgājušajiem ir savi iemesli, un esot jātic vien tam, ko saka viņi paši. Bet tas, ka pagaidu vadītājs Gints Miķelsons darbu sāk visai sarežģītā periodā, kad ik pa brīdim kāds aiziet, tas gan esot fakts. Viņam būs stipri vien jāpalauza galva, kā šos trīs mēnešus televīzijai izdzīvot. Pats Kārlis Dagilis prom iet negrasās, kaut gan atbildi uz jautājumu, vai viņu pašu televīzijā viss apmierina, lūdz pierakstīt kā daudzpunkti. «Latvijas Televīziju pēdējā laikā pāršalcis nepatīkamu ziņu vilnis, bet nevajadzētu tāpēc domāt, ka Latvijas Televīzija vispār nav vajadzīga. Sabiedrībai tikai jābūt pacietīgai, gan viss atrisināsies.»
Darbinieku vidū valda pārliecība, ka daļēji LTV pašreizējās problēmas inspirē vai vismaz veicina galvenais konkurents – MTG. Par to liecinot pārpirktā hokeja spēļu translācija, pārpirktais Arnis Krauze. Klīst baumas, ka nākamais, ko zviedri mēģinās atņemt Latvijas Televīzijai, būs tiesības uz Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku translāciju. Ja viņiem izdosies vēl iegūt daļu nacionālā pasūtījuma, tad konkurences apstākļi Latvijas Televīzijai kļūs ārkārtīgi sarežģīti. Un pazaudēt atpazīstamas ētera personības šādos apstākļos televīzijai ir bīstami. Taču cita ceļa kā aizvietot aizejošos ar jauniem mazpazīstamiem kadriem – nav. Pirmais jaunpienācējs ir Mārtiņš Barkovskis, kam labpatīk sevi dēvēt par rakstnieku Otto Ozolu. Viņa prasmes darbam ekrānā tagad var novērtēt raidījumā 100. panta preses klubs, ko iepriekš vadīja Dzintris Kolāts.
Piektdienas vakarā LTV prokūrists Gints Miķelsons vēl tikās ar Ilvu Liepiņu. Taču viņas lēmums par aiziešanu palika nemainīgs. 31. janvāris būs viņas pēdējā darbadiena Latvijas Televīzijā – pēc 15 tajā nostrādātajiem gadiem.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Pieci padomi mierpilnai līgošanai
Ikdienas darbs un nepārtrauktā informācijas plūsma rada pastāvīgu spriedzi, tāpēc ir īpaši svarīgi atrast brīdi, lai apstātos un atgūtu līdzsvaru. Lai arī Līgo svinēšana nepārvēršas...
Lasīt tālākPēc konstatētajiem pārkāpumiem pašvaldība pārceļ bezpajumtnieku aprūpi uz citu institūciju
Rīgas domes Labklājības departaments šogad vairākas reizes pārbaudīja sociālās aprūpes centrus “Liepa” un “Senlejas”, kur pakalpojumus sniedz SIA “Senioru nams”. Pārbaudēs konstatēti...
Lasīt tālākŠovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, Skolēnu dziesmu un deju svētku iedvesmoti
“Rīgas meži” trešdien, 11. jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu...
Lasīt tālākDziesmu un deju svētku laikā svētku transportam atļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas
Otrdien, 10. jūnijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, papildinot tos ar jaunu punktu, kas paredz Dziesmu un deju svētku laikā ļaut svētku dalībnieku...
Lasīt tālākPVD no nepiemērotiem apstākļiem izņēmis vairāk nekā 40 suņu un citu dzīvnieku
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) maija sākumā un pagājušās nedēļas beigās no nepiemērotiem apstākļiem Rīgā, Dārziņos, izņēmis vairāk nekā 40 suņu, septiņus kaķus un citus...
Lasīt tālākValsts prezidents: nav jāgaida NATO samits, lai nodrošinātu ieguldījumus Latvijas aizsardzības spējās
6. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Tikšanās laikā aizsardzības ministrs informēja par š. g. 5. jūnijā Briselē notikušo...
Lasīt tālākNBS uzsāk piektās kazarmas būvniecību militārajā bāzē “Ādaži”
Ceturtdien, 5. jūnijā, militārajā bāzē “Ādaži” ar svinīgu kapsulas iemūrēšanas ceremoniju uzsākta piektās kazarmas būvniecība. “Jaunās kazarmas būvniecība ir vēl viens...
Lasīt tālākRosina atļaut notriekt dronus, ja tiek apdraudēts kritiskās infrastruktūras objekts
Ja attālināti vadāmas ierīces atrašanās valstiski būtiska infrastruktūras objekta tuvumā apdraudēs tā drošību, tad drošības dienesta vai apsardzes komersanta darbiniekam būs tiesības...
Lasīt tālākSprūds: NATO dalībvalstīm vairāk jāiegulda aizsardzībā
No 4. līdz 5. jūnijam aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēja Briseli, Beļģijā, kur ar NATO aizsardzības ministriem apsprieda atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu...
Lasīt tālākSociālo lietu komisija rosina grozījumus raitākai sociālo darbinieku piesaistei pašvaldībās
Lai risinātu sociālo darbinieku ilgstošo trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos un citās šo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 4. jūnijā,...
Lasīt tālāk