• Tweet

Latvijas Banka ir publicējusi jaunākās, 2021. gada marta, Latvijas tautsaimniecības, t.sk. iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas, prognozes. Saskaņā ar tām Latvijas IKP 2021. gadā palielināsies par 3.3%, bet 2022. gadā – par 6.5% (decembra prognoze – pieaugums 2021. gadā – 2.8%, bet 2022. gadā – 5.3%).

2021. gada marta prognozes salīdzinājumā ar 2020. gada decembra prognozēm ir optimistiskākas, ņemot vērā atbalstošo monetārā politiku un labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kā arī plašo fiskālās politikas atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Covid-19 izplatības negatīvo seku mazināšanai. Prognoze ietver pieņēmumu par vakcinēšanas gaitu atbilstoši valstī plānotajai. Tas šā gada 2. pusgadā radītu iespēju būtiski mazināt ierobežojumus un uzlabotu tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu.

Atjaunojoties gan pasaules, gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un pieprasījumam, palielinās izejvielu cenu pieaugums un gaidāms arī pakalpojumu cenu kāpums. Tāpēc Latvijas Banka palielina arī inflācijas prognozi (2021. gadā – līdz 1.8% un 2022. gadā – līdz 2.2%; decembra prognoze – 2021. gadā – 1.1% un 2022. gadā – 1.6%).

2020. gads pasaulē noslēdzās ar sabiedrības vakcinēšanas procesa uzsākšanu, un tas ir uzlabojis pandēmijas ierobežošanas, pasaules tautsaimniecības atveseļošanās un atgriešanās normālā dzīvē gaidas pārredzamā nākotnē. Tomēr optimismu mazina vairāki atkārtotie Covid-19 infekcijas uzliesmojumi un jaunie vīrusa paveidi, kā arī atšķirīgais vakcinācijas temps. Vienlaikus apjomīgais vadošo centrālo banku monetārās un valdību fiskālās politikas atbalsts Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanai spēja mazināt tautsaimniecības izaugsmes kritumu 2020. gadā un turpinās balstīt tās izaugsmi šogad.

2020. gadā arī Latvijā IKP kritums bija mazāks, nekā tika prognozēts. To noteica labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un valsts atbalsta pasākumi, kā arī augoša tautsaimniecības noturība, patērētājiem un uzņēmējiem spējot pielāgoties vīrusa izraisītās krīzes apstākļiem.

Latvijas tautsaimniecības attīstību ietekmējošie faktori

Ārkārtējā situācija Latvijā tika pagarināta un ierobežojumi pastiprināti, tāpēc saglabājas augsta nenoteiktība, kas apgrūtina investīciju lēmumu pieņemšanu un vienlaikus ar pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību un ienākumiem saglabā patērētāju piesardzību. Ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ vēl arvien nav pieejami vairāki pakalpojumi. Šādos apstākļos uzkrājumu līmenis šā gada 1. pusgadā saglabāsies augsts. Īstermiņa dati liecina, ka vēl 2021. gada sākumā IKP samazinājās. Tomēr vienlaikus tika būtiski palielināts arī valdības atbalsts negatīvo seku mazināšanai, un arī plašāks atbalsts kavē bezdarba pieaugumu. Bezdarba līmeņa prognozes saglabātas tuvas decembrī lēstajām.

IKP izaugsmes prognoze 2021. gadam kopumā palielināta līdz 3.3%. Pieņemot, ka vakcinācija norisēs atbilstoši plānam, gaidāms, ka, sākot ar 2021. gada 2. pusgadu, ierobežojumi būtiski mazināsies un tas uzlabos patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. Mājsaimniecību ienākumus atbalstošie fiskālie pasākumi un aktīvāka pandēmijas laikā piesardzības dēļ veikto un neiespējamā patēriņa radīto uzkrājumu izlietošana noteiks privātā patēriņa strauju atjaunošanos. No vienas puses, straujāku algu kāpumu kavē augsts darbaroku piedāvājums un ierobežotie uzņēmumu finanšu resursi. Tomēr minimālās algas palielināšana, mediķu un pedagogu algu paaugstināšana, īslaicīgas ar Covid-19 saistītās piemaksas mediķiem un vienreizējās atbalsta izmaksas, kas papildina atsevišķu iedzīvotāju grupu rocību, arī stimulē patēriņu. Sabiedriskā patēriņa straujais pieaugums šogad saistīts ar palielināto fiskālo atbalstu krīzes ietekmes mīkstināšanai.

Investīciju lēmumus balstīs tautsaimniecības noskaņojuma uzlabošanās, kā arī pakāpeniski kļūs pieejams Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (RRF) finansējums. Eksporta izaugsme lēšama atbilstoša ārējam pieprasījumam, Latvijas tirdzniecības partnervalstīm pārvarot krīzi pērn ar mazākiem zaudējumiem nekā vidēji ES un to tautsaimniecībām šogad palielinoties no labākas starta pozīcijas. Preču eksports pieauga jau 2020. gada 2. pusgadā, un noskaņojuma uzlabošanās pakāpeniski atjaunos arī ierobežojumu skarto pakalpojumu plūsmas. Augot ārējam un īpaši iekšzemes pieprasījumam, strauji palielināsies arī preču un pakalpojumu imports, ārējās tirdzniecības un tekošā konta bilancei kļūstot negatīvai.

Februāris, visticamāk, bija pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kurā bija vērojama patēriņa cenu deflācija. Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2021. gadam ir paaugstināta līdz 1.8%. To galvenokārt noteicis izejvielu globālo cenu kāpums un pakalpojumu sadārdzinājums atliktā patēriņa un izmaksu uz vienu klientu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanas noteikumiem, kā arī šā gada sākumā būtiski augot minimālajai algai. Lai gan strauju inflācijas pieaugumu nesola ne ražotāju un importētāju cenu dinamika, ne uzņēmēju un patērētāju inflācijas gaidas, 2021. gadā atsevišķos brīžos gada inflācija varētu īslaicīgi pietuvoties pēdējā laikā neierastajam 3% līmenim.

Valsts atbalsts palīdz uzturēt tautsaimniecības piedāvājuma puses kapacitāti, pasargājot no masveida bankrotu un darba zaudēšanas viļņa, tāpēc, mazinoties vīrusa izplatībai un atjaunojoties pieprasījumam, tautsaimniecība varēs atveseļoties spēcīgāk. Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pandēmijas otrā viļņa seku mazināšanai izziņotie valsts atbalsta pasākumi, kas būtiski palielina šā gada valsts budžeta deficītu, var palielināt Latvijas IKP par 3.5%. Īstermiņa ienākumu uzturēšana ļauj mazināt krīzes negatīvās sekas, tomēr valdības atbalstam, gudri investējot, jāorientējas uz ilgtermiņa izaugsmes spēcināšanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.

Prognozes paredz, ka straujā IKP, īpaši privātā patēriņa, atjaunošanās 2021. gada 2. pusgadā būs noturīga un turpināsies 2022. gadā, kad varētu tikt sasniegts 6.5% IKP pieaugums. Tas uzlabos arī nodarbinātības iespējas, samazinot bezdarba līmeni. Turklāt investīciju izaugsmi pastiprinās gan apjomīgu papildu līdzekļu no ES ieplūdes, palielinoties RRF finansējuma apguvei, gan privāto investoru noskaņojuma uzlabošanās. Augot iekšzemes aktivitātei un pakalpojumu cenām, 2022. un 2023. gadā saglabāsies noturīga inflācija (attiecīgi 2.2% un 1.8%). 2023. gadā ES finanšu resursu pieejamība turpinās uzturēt investīciju kāpumu virs tautsaimniecības izaugsmes līmeņa. Savukārt krīzes radītā atliktā patēriņa kāpums būs pierimis, un privāto patēriņu noteiks mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. IKP izaugsme 2023. gadam lēšama 3.6%. Vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2022. un 2023. gadam izstrādāta, pieņemot, ka valdības politika būs nemainīga, un iekļauj tikai pašlaik pieņemtos valdības lēmumus. Šīs krīzes laikā ES tiek pieļauta fiskālo noteikumu elastība, kas saglabāsies arī 2022. gadā. Tādējādi valsts budžeta deficīta palielināšanās riski saistībā ar jaunām politikas iniciatīvām, īpaši īstenojot iepriekš dotos solījumus, ir augsti.

IKP un inflācijas prognožu riski īstermiņā ir lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar pandēmijas apkarošanas sekmēm. Ja vakcinācijas gaita būs lēnāka, nekā plānots, un kavēsies koronavīrusa, t.sk. tā mutāciju, izplatīšanās apkarošana, ekonomiskās aktivitātes atlabšana būs lēnāka un atliktā patēriņa ietekme uz pakalpojumu cenu pieaugumu var būt mazāka, nekā tiek prognozēts. Tomēr vidējā termiņā riski ir augšupvērsti, straujāks globālā pieprasījuma kāpums apjomīgo fiskālās stimulēšanas pasākumu ietekmē var dot papildu impulsu arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pārtikas cenu pieaugums lielāka pasaules pieprasījuma dēļ un rūpniecības precēm – ierobežota piedāvājuma dēļ var pārsniegt gaidīto.