• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, IKP ir palielinājies par 4,8%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 1,8%, kas ir straujākais ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

“Latvijas ekonomikā vērojama stabila izaugsme – vērojams pieaugums lielā daļā rūpniecības sektoru, gandrīz par 10% pieaudzis preču eksports, tāpat turpinās izaugsme arī būvniecībā. Kopumā šogad trīs ceturkšņos IKP pieaudzis par 4,7%, kas ir pat straujāks kāpums nekā 2017. gadā, kad IKP palielinājās par 4,6%. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2019. gadā. Taču ar inerci vien šeit nepietiks – valdībai jāturpina darbs pie ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas, sniedzot uzņēmējiem tik nepieciešamo atbalstu produktivitātes kāpināšanai,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, kad būvniecības apjomu pieauguma tempi pārsniedza 30%, nozares izaugsme ir kļuvusi lēnāka – būvniecības apjomi gada griezumā 3. ceturksnī pieauga par 10%. Pieauguma tempu samazināšanos ietekmē bāzes efekts – 2017. gada otrajā pusē bija vērojams būtisks nozares apjomu kāpums. Vienlaikus nozarei joprojām ir vērā ņemams ieguldījums ekonomikas izaugsmē un būvniecības apjomu kāpumu uztur apjomīgais investīciju pieaugums.

Izaugsme turpinājās arī rūpniecībā – gada griezumā rūpniecības apjomi pieauguši par 1%. Attīstības tendences apstrādes rūpniecības apakšnozarēs ir ļoti atšķirīgas. Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē šogad astoņos mēnešos ražošanas apjomi bija par 4,6% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Būtisks apjomu kāpums šogad ir vērojams arī elektrisko iekārtu ražošanā, būvmateriālu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, transportlīdzekļu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Rūpniecības pieaugumu turpina pozitīvi ietekmēt stabilais ārējais pieprasījums – preču eksports šogad astoņos mēnešos bija par 9,4% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Savukārt ražošanas apjomi pārtikas rūpniecībā, dzērienu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, kā arī papīra ražošanā un poligrāfijā astoņos mēnešos bija mazāki nekā pirms gada.

Stabili aug mājsaimniecību patēriņš. Šogad 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi bija par 2,5% lielāki nekā iepriekšējā gada 3. ceturksnī. Vienlaikus mazumtirdzniecības pieaugums gada griezumā ir vērtējams kā mērens, jo kopumā uzlabojumi darba tirgū ir straujāki – vidējā strādājošo reālā darba samaksa šogad ir augusi par 7,5%, bet nodarbināto skaits ir palielinājies par 1,7 procentiem.