• Tweet

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,32 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,6 %.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1 .ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2 %. Nozīmīgāki pieaugumi bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 15 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā – par 12 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 10 %. Savukārt samazinājums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 3 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 6 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 13 %.

Būvniecības produkcijas apjoms 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 36 %. Par 44 % vairāk celtas gan ēkas, gan inženierbūves, bet par 16 % vairāk veikti specializētie būvdarbi. Pieaugums vērojams visās inženierbūvniecības apakšnozarēs – ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 56 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 61 %, pārējā inženierbūvniecībā – par 8 %.

Mazumtirdzniecība 2018. gada 1. ceturksnī palielinājās par 5 %, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 6 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 3 %, bet vairumtirdzniecība – par 1 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 1 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 7 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību samazinājums par 2 %. Savukārt pasta un kurjeru darbībās vērojams pieaugums par 21 % un pasažieru pārvadājumos – par 14 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 6 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 11 %, ēdināšanā – par 5 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 5 %, tajā skaitā informācijas pakalpojumi – par 13 %, telekomunikāciju pakalpojumi – par 10 % un datorprogrammēšana un konsultēšana – par 2 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē, krītoties produkcijas apjomam, palielinājās izmaksu īpatsvars, kas līdz ar cenu paaugstināšanos noteica samazinājumu par 27 %, jo tika ciesti zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības pretstatā peļņai pagājušā gada 1. ceturksnī, kā arī par 6 % samazinājās komisijas naudas ieņēmumi.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 6 %, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 49 %, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 3 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 9 %.

1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 9 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 19 %, bez mājokļiem, citām ēkām un būvēm arī intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 4 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 2 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1. ceturksnī palielinājušies par 2 %, tai skaitā preču eksporta – par 5 %. Pakalpojumu eksports samazinājies par 5 %, ko pamatā ietekmēja kritums transporta pakalpojumu eksportā.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 6 %. Preču imports palielinājās par 6 %, un galvenokārt to veidoja ievedums no Eiropas Savienības valstīm (75 %), pārsvarā – pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Par 10 % palielinājies pakalpojumu imports.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, par 11 % palielinājās darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tai skaitā kopējā darba alga – par 11 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 13 %. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums apstrādes rūpniecībā par 12 %, būvniecības nozarē par 24 %, pakalpojumu nozarēs – par 9 %. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 3 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 7 %.