26/10/2012, Kategorija: Baltija, Bizness, Ekonomika, Pasaulē, Svarīgākais

Lai gan Igaunijā jau gandrīz divus gadus norēķinos tiek izmantots eiro, daļa iedzīvotāju joprojām ar piesardzību uzlūko jaunās naudas zīmes un, maksājot par precēm un pakalpojumiem, priekšroku dod bankas kartēm, nevis skaidrai naudai.

Arī cenas Igaunijas veikalos kāpušas straujāk nekā kaimiņvalstīs. Latvijai, kura cer eirozonai pievienoties pēc diviem gadiem un diviem mēnešiem, arī jārēķinās ar iespējamiem riskiem.

Igauņi paši par sevi joko – mums nav nauda, mums ir eiro.

Šis teiciens atspoguļo igauņu naudas makus – šobrīd tie izskatās plānāki nekā pirms diviem gadiem, jo kādreiz makus pildīja banknošu žūksnīši, tagad – spožu monētu čupiņas. 2010. gada decembrī vidēja līmeņa menedžeris algā saņēma 11 870 kronas, bet 2011. gada janvārī – 759 eiro.

Lai gan obligātais cenu dubultās attēlošanas periods Igaunijā jau sen ir beidzies, atsevišķās tirdzniecības vietās preču cenas joprojām tiek demonstrētas abās valūtās – Eiropas vienotajā eiro un Igaunijas nacionālajā kronā.

SEB Estonia mājsaimniecību eksperte Trīna Mesima Neatkarīgajai uzsver, ka lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju tomēr eiro jau ir pieņēmuši un vairs nekalkulē, cik konkrētais produkts vai pakalpojums maksātu kronās. Pēc viņas teiktā, pārejas periods no kronām uz eiro bijis pietiekami garš un noritējis bez īpašām kolīzijām.

Mediju biznesā strādājošā talliniete Marija Neatkarīgajai atzina, ka vairs nepārrēķinot, cik konkrētais produkts maksātu kronās, tomēr arī pilnīgi droša par norēķiniem eiro viņa nav. Viņa tagad lielākoties maksā tikai ar bankas karti. Arī Eurostat dati par skaidras naudas un noguldījumu attiecību Igaunijā liecina, ka 2010. gada ceturtajā ceturksnī iedzīvotāji masveidā steidza atbrīvoties no skaidras naudas un tikai pēc gada – 2011. gada ceturtajā ceturksnī iedzīvotāju maciņos atkal vairāk sāka parādīties skaidra nauda.

T. Mesima šo tendenci skaidro gan ar to, ka Igaunijā arvien vairāk tiek piedāvāti pakalpojumi, kuros iespējams izmantot bezskaidras naudas norēķinus, un aug bankomātu skaits, gan arī ar eiro ieviešanu. «Daļa iedzīvotāju jūtas nedroši, ka varētu neatpazīt viltotu eiro banknoti vai monētu, tāpēc viņi drošības pēc labāk norēķinās ar bankas kartēm,» teic T. Mesima.

Pirmais, ko Igaunijas iedzīvotāji min saistībā ar eiro ieviešanu, ir cenu kāpums veikalos. Lai gan preces un pakalpojumi kopš 2011. gada sākuma ir sadārdzinājušies visās trijās Baltijas valstīs, Igaunijā tas ir bijis straujākais.

«Sākumā, kamēr vēl veikalos tika veikta dubultā cenu atspoguļošana un mediji šim procesam ļoti skrupulozi sekoja, cenu kāpums nebija tik liels. Taču tagad, kad šo procesu vairs neuzrauga tik rūpīgi, jūtams, ka ar katru reizi iepirkšanās prasa arvien lielākus līdzekļus. Mana alga šo divu gadu laikā nav mainījusies, taču lēšu, ka reālā pirktspēja man ir samazinājusies par aptuveni 20 procentiem,» stāsta Marija.

Savukārt SEB Baltijas mājsaimniecību apskats vēsta, ka Igaunijā mājsaimniecības piedzīvojušas straujāku pirktspējas uzlabojumu nekā Latvijā un Lietuvā. Kopš 2010. gadapirmā ceturkšņa, kad darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt, mēneša vidējā darba samaksa pieaugusi par 19 procentiem. Tomēr, ņemot vērā patēriņa cenu svārstības, reālās algas ir pieaugušas vien par 6,7%. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijā vidējā neto darba alga ir zemāka par apmēram 7,5%. Savukārt Latvijā kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas reālā darba alga ir pieaugusi par 2,5%. No visām Baltijas valstīm Lietuvā strādājošie ir piedzīvojuši vislielāko ienākumu samazinājumu – reālā darba samaksa ir kritusies pat par 14,3%, ja salīdzina ar 2008. gada otro ceturksni.

Politiska izšķiršanās

Ja šobrīd tiktu lemts par Igaunijas pievienošanos eirozonai, tā, visticamāk, saņemtu atteikumu, jo Igaunija Māstrihtas kritērijus neizpilda. T. Mesima atzīst, ka lielākais klupšanas akmens būtu patēriņa cenu straujais kāpums – gada inflācija Igaunijā esot aptuveni 5% robežās. Arī, pēc SEB Latvia sociālekonomiskas eksperta Edmunda Rudzīša aprēķiniem, Igaunija Māstrihtas kritērijos šobrīd neiekļautos. Tā kā arī Lietuva pārsniedz inflācijas kritēriju, šobrīd Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas izpilda Māstrihtas kritērijus.

«Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes Māstrihtas kritērijs septembrī bija 6,4%. Šo kritēriju izpilda gan Latvija ar saviem 5,2%, gan Lietuva – ar 5,1%, taču tas ir tikai tādā gadījumā, ka Māstrihtas kritērija noteikšanā tiek ņemta vērā Īrija. Ja tas netiek darīts, tad arī Latvija Māstrihtas kritērijos šobrīd neiekļaujas,» uzsver E. Rudzītis.

Latvija jau gatavojas

Tā kā Latvija eirozonai domā pievienoties 2014. gada 1. janvārī, jau uzsākti priekšdarbi – Ministru kabinets akceptējis līdzekļu piešķiršanu ministrijām, kurām par ERAF līdzekļiem jāpielāgo specifiskās informācijas sistēmas eiro, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izstrādājis kases aparātu vadlīnijas projektu. Preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periods sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas, tas ir, no 2013. gada 1. oktobra, un ilgs sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – līdz 2014. gada 30. jūnijam. Latu un eiro apgrozības periods vienlaikus būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Lietuva pagaidām nestreso

Lietuvā par eiro ieviešanu šobrīd runā daudz mazāk nekā Latvijā. Lietuva eirozonai vēlējās pievienoties jau 2007. gadā, taču Eiropas Komisijas 2006. gada secinājums, ka valsts nav izpildījusi visus eiro ieviešanas nosacījumus, šai cerībai pārvilka svītru. SEB Lithuania mājsaimniecību ekonomiste Jūlita Varanauskiene Neatkarīgajai atzīst, ka kopš tā laika eiro ieviešanas jautājums nav bijis pats aktuālākais valstī: «Tuvojas vēlēšanas, un politiķi ir aizņemti ar tām.»ww

Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus vasaras beigās paziņoja, ka Lietuva ieviesīs eiro, kad Eiropa būs tam gatava. Iepriekš Lietuva, tāpat kā Latvija, eirozonai vēlējās pievienoties 2014. gada 1. janvārī. n

***

VIEDOKĻI

Juris Binde, Latvijas Mobilais telefons prezidents

– Eiro kā motivējošs faktors Māstrihtas kritēriju ievērošanai, lai nepieļautu kārtējās fiskālās disciplīnas pārmērības, vērtējams pozitīvi. Ja Latvija var saņemt speciālus nosacījumus, ka mums nav jāpiedalās atsevišķu dienvidvalstu glābšanā, tad varētu justies komfortablāk eirozonā. Bet, ja mums ir jāmaksā par Grieķijas, Itālijas, Spānijas un citu ekonomiku neadekvātām darbībām, mums, visdrīzāk, nebūtu jāiet eirozonā.

Aigars Kaugars, Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs:

– Galvenais ieguvums no vienotas valūtas ir vienkāršāki norēķini un mazākas transakciju un valūtas konvertācijas izmaksas, kas ir veicinošs faktors uzņēmējdarbībai. Ieviešot eiro, ieguvēji būs arī kredītņēmēji, kam ir kredīti ar mainīgo procentu likmi latos. Iestājoties eirozonā, Latvijas valstij var rasties papildu izdevumi saistībā ar riskiem, kas pastāv eirozonas ekonomikā. Savukārt iedzīvotāju lielākās bažas ir par cenu pieaugumu, kas var notikt, noapaļojot cenas uz augšu. Tā kā mēs sniedzam ēdināšanas pakalpojumus gan Latvijā, gan Igaunijā, varam teikt, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta.

***

Igaunijas pieredze: ar eiro dzīve dārgāka

Darba algas noapaļošana, kas ne vienmēr nozīmē palielinājumu

Eiro ieviešanas riski Latvijā

Iespējams cenu kāpums

Eiro banknošu un monētu viltojumu draudi

Piesardzīga attieksme pret eiro, zaudējot savu valūtu kā nacionālas identitātes simbolu

Valsts iegūs augstāku kredītreitingu, lētākus kredītus, jaunas investīcijas, finansiālu palīdzību no Eiropas stabilitātes mehānisma krīzes gadījumā

Ieguvumi

Māstrihtas kritēriju izpilde nozīmē zemu inflāciju

Uzņēmējiem samazināsies eksporta izdevumi

Izmaksas

Valsts sektorā eiro ieviešana izmaksās 8,7 miljonus latu

Izdevumi privātajam biznesam, piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana u.c.

Latvijai piecos gados Eiropas stabilitātes mehānismā būs jāiemaksā 144 miljoni latu

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 
608 skatījumi




Video

VVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi

24/07/2026

Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt

24/07/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...

Lasīt tālāk
Video

Valsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro

24/07/2026

Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs

24/07/2026

Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās vien vietām līs, un laiks pakāpeniski kļūs siltāks

24/07/2026

Tuvākajās dienās ciklonu ietekmē vēl vietām līs, toties nedēļas nogalē Latvijā sāks ieplūst siltāka gaisa masa, tādēļ nākamās nedēļas sākumā termometra stabiņš vietām pat pārsniegs...

Lasīt tālāk
Video

Lietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi

22/07/2026

Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...

Lasīt tālāk
Video

Kozlovskis: “Rail Baltica” projekta ieviešanai jāpiesaista sevi darbos pierādījuši nozares profesionāļi

21/07/2026

Lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbilstoši valsts interesēm un augstā kvalitātē, kā arī lai investīcijas šajā projektā būtu pārskatāmas un izsekojamas, satiksmes...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas

20/07/2026

Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs

20/07/2026

Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...

Lasīt tālāk
Video

No svētdienas laiks pakāpeniski kļūs vēsāks, palaikam gaidāms lietus

17/07/2026

Aizvadītās dienas bijušas siltas un lielākoties bez nokrišņiem, tāda gaidāma arī piektdiena, bet brīvdienās atkal pastiprināsies ciklona ietekme un Latviju šķērsos nokrišņu zona. Vietām...

Lasīt tālāk