• Tweet

Krievija ir vienīgā valsts, kas var apdraudēt Igaunijas neatkarību vai konstitucionālo kārtību, trešdien paziņoja Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta – Informācijas pārvaldes ģenerāldirektors Miks Marans.

Prezentējot pirmo publisko pārskatu no Igaunijas ārlietu izlūkošanas dienesta, viņš atzina, ka divas trešdaļas no publikācijas “Starptautiskā drošība un Igaunija 2016. gadā” ir vērsta uz Krieviju.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka IIP nav pamata uzskatīt, ka Krievija riskētu ar konfrontāciju starp Krieviju un NATO. “Tuvākajā nākotnē Krievijas agresija pret Igauniju ir ļoti maz ticama”.

IIP pārskatā redzams, ka Krievija pastāvīgi turpinājusi palielināt savu militāro spēju Baltijas valstu virzienā, un ir palielinājušies arī spēju un sarežģītības vingrinājumi šajā reģionā.

Ziņojumā uzskaitītas arī izmaiņas jaunu brigāžu izveidē Pleskavas apgabalā, mācību centriem pārvēršoties par mācību centriem bruņotajiem spēkiem. Turklāt, kā noskaidrojusi Igaunija, pastāv iespēja, ka Krievijas armijas aviācijas brigāde vai speciālo spēku brigāde varētu veidoties Baltijas valstu operatīvajā virzienā– Igaunijā un Latvijā.

Papildus karaspēka pieaugumam Baltijas operatīvajā virzienā, jaunām ieroču sistēmām, kuras novietotas Kaļingradā un netālu no Igaunijas-Latvijas robežas, arī tas rada draugus Igaunijai. Ar šiem ieročiem, piemēram, jūras vai gaisa spārnotajām raķetēm, Krievija varētu izolēt Igauniju no saviem sabiedrotajiem un uzbrukt kritiskajiem mērķiem, novēršot iespēju, ka NATO varētu sasniegt Igauniju, lai sniegtu palīdzību.

Tomēr, ziņojumā atzīts, ka neskatoties uz Igaunijas austrumu kaimiņa “milzīgo ieguldījumu tās militārajās struktūrās pēdējo desmit gadu laikā, tās militārās spējas saglabājās nelīdzsvarotas”.

“Krievijas spēja cīnīties, izmantojot tikai tradicionālos līdzekļus, ir ierobežota, un tās ekonomiskā krīze nepadara situāciju vieglāku,” norādīts publikācijā.

Analīzē arī skatītas aktualitātes Krievijā, sakot, ka, pat ja Krievija uzskata Baltijas valstīs tās vitālo interešu lokā, Maskava neuztver tās kā NVS valstis, kas ietver daudzas bijušās padomju republikas. “Drīzāk Baltija tiek uzskatīta par nenozīmīgu daļu Rietumu sabiedrībā, un Krievijas pasākumi pret šīm valstīm bieži ir pavirši un nepārdomāti, salīdzinot ar attiecībām pret citām Rietumeiropas tautām”.

Ziņojumā piebilsts, ka notikumi Kaļingradā un Baltkrievijā arī ir svarīgi faktori, no Igaunijas drošības viedokļa.

Foto: Conal Gallagher / https://www.flickr.com/photos/conalg/ / https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/