Ievieš Valsts aizsardzības dienestu
Saeima trešdien, 5. aprīlī, trešajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu un ar to saistītos grozījumus citos likumos, ar ko ievieš valsts aizsardzības dienestu. Pirmais iesaukums dienesta izpildi uzsāks 1. jūlijā.
Likums paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi – vīrieši – gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Savukārt, ja izglītības iestāde nebūs absolvēta līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, – viena gada laikā no 24 gadu vecuma sasniegšanas. Brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Likumā noteikti vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.
Paredzēti vairāki valsts aizsardzības dienesta izpildes veidi. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, kā arī piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Tāpat dienestu no 2024.gada 1.janvāra varēs pildīt, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu. Valsts aizsardzības dienestam pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu.
Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Likums paredz, ka par neierašanos uz noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu paredzēts saukt pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālāk