Ievērojami pieaugs dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām
1. jūlijā stājas spēkā jaunie dabasgāzes un sadales sistēmas operatora “Gaso” tarifi mājsaimniecībām. Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora Gaso pakalpojumu tarifa grozījumiem, ko vēl šā gada 30. aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
2021. gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 eirocentiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.
Savukārt sadales sistēmas operatora Gaso fiksētā maksa būs 3,27 eiro mēnesī (ar PVN). Gaso tarifu palielinājums ir saistīts ar nepieciešamām investīcijām tīkla uzturēšanā un atjaunošanā, lai nodrošinātu drošu dabasgāzes piegādi.
Maksājumu par dabasgāzi mājsaimniecībām veido piecas komponentes – dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo Conexus Baltic Grid, sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo Gaso, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.
Dabasgāzes cenu nosaka brīvais tirgus un svārstās atkarībā no globālās situācijas, jo ir piesaistīta Eiropas gāzes biržu indeksiem. Latvijas Gāze kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai. Tā valsts var būt droša, ka iedzīvotāji nepārmaksā par dabasgāzi, bet uzņēmums gūst peļņu kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.
Ja 2020. gada vasarā, pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varējām samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas diemžēl pieaugs.
Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Bet neskatoties uz to, esam spējuši saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir aptuveni 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.
Dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trīs gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.
Visi mājsaimniecību klienti no jūlija līdz septembra beigām saņems vēstules, kurās būs norādīts jauns ikmēneša maksājums. No augusta jaunā izlīdzinātā maksājuma summa būs redzama arī klientu portālā, kad arī ir jāveic pirmais maksājums atbilstoši jaunajam tarifam.
Vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām tiks izsūtīti arī klientiem, kuri šogad jau saņēmuši pārskatu, lai neveidojas lielākas summas samaksai, saņemot nākamo gada pārskatu.
Klienti, kuri ir samaksājuši avansā vairākus mēnešus vai gadu uz priekšu, arī saņems no mums vēstuli ar jauno maksājumu grafiku. Tas būs izveidots, ņemot vērā jau veiktos maksājumus.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk