• Tweet

Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis pārliecību, ka valsts pārvaldē un uzņēmumu vadībā trūkst jaunu un spējīgu cilvēku, tādēļ pēc krīzes gadu taupības atkal būtu jāsāk domāt par algu palielināšanu valsts pārvaldē.

Tikmēr koalīcijas partiju politiķi šim apgalvojumam piekrīt vien daļēji, uzsverot: sākotnēji ierēdniecības aparāts būtu jāmazina un jāefektivizē, bet par algu kāpumu var domāt tikai atbilstoši paveiktajam rezultātam.

A. Bērziņš uzskata, ka jostu savilkšanas dēļ atalgojums valsts pārvaldē vairs nespēj konkurēt ar privāto sektoru, kurā atsākusies algu augšupeja. Lai valsts pārvaldē un valsts uzņēmumu vadībā noturētu jaunus un gudrus cilvēkus, atalgojums noteikti būtu jāpalielina.

Prezidentam oponē partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, pēc kura domām, vienkāršam algu pieaugumam valsts pārvaldē neesot objektīva pamatojuma. «Uzskatu, ka valsts rīkojās tālredzīgi, kad, sākoties krīzei, ierēdniecība netika masveidā atlaista, tā vietā samazinot atalgojuma līmeni. Taču šobrīd, atsākoties ekonomiskajai augšupejai, ir pienācis laiks padomāt arī par valsts pārvaldē strādājošā darbaspēka kvalitāti. Diemžēl joprojām ir ļoti daudz struktūru, kurās ir uzpūsts aparāts. Priekšnieks, vietnieks, departamenta vadītājs, vecākais referents, referenta palīgs – tā ir liela ierēdņu masa, kas rada nelielu sauso atlikumu. Iespējams, ir īstais brīdis, lai pievērstos ierēdniecības skaita un kvalitātes balansam, un tādā gadījumā algu kāpums noteikti būtu atbalstāms,» pauda politiķis. Šādu uzskatu sarunā ar Neatkarīgo pauda arī Reformu partijas līderis Valdis Zatlers. «Desertu var ēst tikai tad, ja ģimenei ir nauda. Tas nozīmē, ka algu kāpums valsts pārvaldē noteikti kaut kad notiks, taču tikai tad, kad valsts to varēs atļauties. Turklāt šeit vispareizākā stratēģija būtu mazāks, efektīvāks, spējīgāks aparāts ar atbilstoši augstāku apmaksu,» pauda V. Zatlers un arī uzsvēra, ka būtu jāpārvērtē arī vienotā atalgojuma sistēma, kas pašlaik nosaka visu valstī strādājošo ierēdņu atalgojuma principus. «Nenoliedzami, tas būs sarežģīts process, taču ir situācijas, kurās, manuprāt, atalgojums nav adekvāts. Tā, piemēram, nesen ieceltās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atbildība ir nesalīdzināma ar padomes locekļu algām,» sacīja V. Zatlers.

Tikmēr Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas Budžeta komisijas loceklis Imants Parādnieks Neatkarīgajai uzsvēra, ka primāri esot jādomā par to, lai ierēdņi precīzi pārzinātu savu nozari un būtu orientēti uz sadarbību ar nozares pārstāvjiem. «Algu palielināšana nevar būt pašmērķis. Tā drīzāk ir motivācijas sistēma un rezultātu novērtējums. Ierēdnim ir jāpārzina savs jautājums ne vien no valsts puses, bet arī jāiepazīst no otras – uzņēmēju, kultūras darbinieku, skolotāju redzespunkta. Viņam ir jāzina drēbe un jācenšas būt par atbalstu, nevis ienaidnieku. Tādam ierēdnim, protams, ir vērts maksāt lielu algu,» atzina Saeimas deputāts.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte