Vecpilsētā gandrīz vai uz katra soļa sastopami muzikanti, kuri spēlē visdažādākos instrumentus un muzicē atšķirīgos stilos, nereti dažu metru attālumā radot īstenu kakofoniju.

Vecrīgā strādājošie un dzīvojošie nereti ir neapmierināti gan ar troksni, kas sākas agri no rīta, gan ar muzicētāju izpildījuma kvalitāti un repertuāru.

Pie Pēterbaznīcas kāda flautiste drillējot tikai trīs melodijas un vietējos iedzīvotājus novedusi izmisumā. Netālu no vecpilsētas makdonalda tautiskas dziesmas žēli velk brāļi Frīdenbergi, kuri šādā veidā naudu pelna ar apbrīnojamu regularitāti, izņemot to laiku, ko pavadījuši ieslodzījumā. Uz tiltiņa pie Brīvības pieminekļa sintezatoru bieži spēlē padzīvojis kungs, kura repertuārā ir lielākoties patriotiskas dziesmas. Reizēm pie viesnīcas Hotel de Rome uzlido atraktīvu, skaļu, toties lieliski improvizējošu večiņu kolektīvs, zem kuru eklektiskajiem tērpiem un galvas lakatiņiem, nav šaubu, noslēpušies vieni vienīgi puiši. Trakulīgo večiņu ansamblis, šķiet, rada visvairāk pozitīvu emociju, jo cilvēki apstājas, labprāt paklausās un paskatās, smejas un pēc mirkļa dodas tālāk. Turklāt viņas laikam gan ir vienīgās, kurām pēc izpildījuma aplaudē. Turklāt večiņas uzlido kā jūnija negaiss – cik pēkšņi uznācis, tik ātri pāriet un nepaspēj nevienu nokaitināt.

Tik raibu kompāniju Vecrīgā sastop gan tūristi, gan rīdzinieki. Tūristiem tā ir mirklīga un šarmanta Rīgas eksotika, bet vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri vecpilsētā dzīvo, ielu muzikanti mēdz būt kā zobu sāpes. Diemžēl normatīvie akti galvaspilsētā neregulē ielu muzikantu darbību, saka Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis. Viņi vienīgi nedrīkst traucēt satiksmi un pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus. Tas nozīmē – ja cilvēki sūdzas, ka muzikantu radītais troksnis ir apgrūtinošs, tas uzskatāms par sabiedriskās kārtības traucējumu. Iedzīvotājiem ir tiesības aizrādīt mūziķiem par traucējumu un lūgt beigt spēlēt vai pārcelties uz citu vietu. Ja tas nelīdz, jāraksta iesniegums Pašvaldības policijai, informē U. Vidauskis. Pirmajā reizē policisti, visticamāk, ielu muzikantam izteiks tikai brīdinājumu, savukārt atkārtota iesnieguma saņemšana gada laikā par vienu un to pašu muzicētāju viņam var draudēt ar sodu līdz 250 latiem. «Liela daļa muzikantu saprot, kad iedzīvotāji aizrāda, bet, ja ne, tad tas jau ir policijas jautājums,» noteic U. Vidauskis.

Gan ielu muzikantiem, gan iedzīvotājiem jāzina, ka uz ielas nedrīkst lietot skaņu pastiprinošas iekārtas, jo tad nepieciešams muzicēšanu pieteikt domē kā publisku pasākumu.

Ielu muzikantu darbības reglamentēšana bijis akūts jautājums Rīgas domē jau pirms vairākiem gadiem, kad tika apsvērta iecere gan ieviest viņu licencēšanu, gan noteikt prasību saskaņot repertuāru, gan iegrožot muzicēšanas laiku un attālumu citam no cita. Tomēr tas viss ir atkal aizmirsts, jo muzikanti uz ielas ir tikai sezonas parādība, kas līdz ar auksto laiku vairs nav aktuāla.

Avots: nra.lv