Iedzīvotāju pašnovērtējums par savu veselību un dzīvesveidu pasliktinās

Lai gan vairums jeb 63 % Latvijas iedzīvotāju savu dzīvesveidu novērtē kā veselīgu, joprojām katrs trešais jeb 35 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu dzīvesveids nav veselīgs, liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākais Veselības indeksa pētījums. Lielākā daļa jeb 57 % iedzīvotāju savu veselību novērtē kā labu, tomēr šo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir būtiski – par 12 % samazinājies, kas norāda uz negatīvu tendenci. Būtiski sliktāk savu veselību iedzīvotāji vērtē pēc 45 gadu vecuma. Joprojām iedzīvotāji nepietiekamu uzmanību velta preventīvai veselības aprūpei.
Veselīga dzīvesveida ievērošana un arī regulāras preventīvas rūpes par savu veselību ir svarīgi priekšnoteikumi veselības saglabāšanai, kā arī savlaicīgai dažādu saslimšanas risku faktoru identificēšanai. Lai gan Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka 71 % iedzīvotāju norāda, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, diemžēl tikai 15 % iedzīvotāju to dara regulāri.
“Preventīvi rūpēties par savu veselību nozīmē ne tikai ievērot veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā veikt regulāras fiziskās aktivitātes – ne tikai zemas fiziskās slodzes, bet arī augstas aerobās slodzes fiziskās aktivitātes, censties uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu, ievērot kvalitatīvu un regulāru miegu, bet arī regulāri veikt profilaktiskos pasākumus, tai skaitā izmeklējumus un savlaicīgi noteikt riska faktorus pirms slimības rašanās. Diemžēl iedzīvotāju izpratne par to, ko nozīmē preventīvas rūpes par savu veselību, nav pietiekama – tikai 39 % iedzīvotāju preventīvas rūpes par veselību saista arī ar savlaicīgu riska faktoru noteikšanu pirms slimības rašanās un nepieciešamo pasākumu veikšanu saslimšanas risku mazināšanai. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Veselības indeksa pētījuma rezultātiem joprojām salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs septītais iedzīvotājs regulāri preventīvi rūpējas par savu veselību, tam jāpievērš lielāka uzmanība, turpinot izglītot sabiedrību par preventīvo pasākumu nozīmi saslimstības risku mazināšanā,” norāda Māris Lūks, aptieku tīkla “Apotheka” izpilddirektors.
Preventīvi par veselību vairāk rūpējas sievietes un gados vecāki cilvēki
Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka sievietes vairāk preventīvi rūpējas par savu veselību. Kopumā 78 % pētījumā aptaujāto sieviešu norādīja, ka preventīvi rūpējas par savu veselību. Turpretī no visiem aptaujātajiem vīriešiem pozitīvas atbildes šajā jautājumā kopumā sniedza 64 % vīriešu, kas ir par 13 % mazāk salīdzinājumā ar sieviešu sniegtajām atbildēm.
Pašnovērtējums par savu veselību pasliktinās pēc 45 gadu vecuma
Satraukumu raisa iedzīvotāju sniegtais pašnovērtējums par savu veselību. Ja 2021. gada Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti rādīja, ka savu veselību kā labu vai drīzāk labu novērtē 69 % respondentu, tad šogad šādu vērtējumu sniegušo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12 %, un tikai 57 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu veselība ir laba vai drīzāk laba. Attiecībā uz savas veselības pašnovērtējumu šī gada rezultāts ir viszemākais vērtējums kopš šī jautājuma iekļaušanas Veselības indeksa pētījumā.
Likumsakarīgi, ka veselības pašvērtējums korelē ar iedzīvotāju vecumu, proti, pieaugot vecumam, veselības pašnovērtējums pasliktinās. Vecuma grupā 18-24 gadi deviņi no desmit respondentiem piekrīt apgalvojumam “Man ir laba veselība”, vecuma grupā 35-44 gadi šim apgalvojumam piekrīt divas trešdaļas respondentu, savukārt vecuma grupā 55-75 gadi – mazāk nekā viena trešdaļa respondentu. Savu veselību būtiski sliktāk iedzīvotāji sāk vērtēt pēc 45 gadu vecuma.
Joprojām sievietes savu dzīvesveidu vērtē pozitīvāk
Salīdzinājumā ar 2021. gadā veiktā pētījuma rezultātiem šogad iedzīvotāji savu dzīvesveidu novērtējuši nedaudz sliktāk, proti, par kopumā veselīgu to atzīst 63 % iedzīvotāju, kas ir par 2 % mazāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka savos vērtējumos Latvijas iedzīvotāji ir diezgan kritiski, jo par ļoti veselīgu savu dzīvesveidu šogad atzina vien 2 % aptaujāto respondentu, par veselīgu – 20 % un par drīzāk veselīgu – 41 %. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem savu dzīvesveidu biežāk vērtē kā veselīgu: 67 % sieviešu uzskata, ka viņām ir ļoti veselīgs, veselīgs vai drīzāk veselīgs dzīvesveids, tikmēr šādi domājošo vīriešu skaits sasniedz 60 %.
“Šī gada pētījuma dati iezīmē arī kādu pozitīvu tendenci. Pērnā gada pētījuma dati rādīja, ka 49 % iedzīvotāju, kuri paši atzina, ka viņiem ir neveselīgs dzīvesveids, tomēr savu veselību novērtēja kā labu. Šī gada pētījuma rezultāti jau rāda, ka tikai 29 % iedzīvotāju, kuri savu dzīvesveidu novērtējuši kā neveselīgu, uzskata, ka viņiem ir laba veselība. Šie dati, iespējams, norāda uz to, ka cilvēki apzinās, ka dzīvesveids ietekmē arī cilvēka veselību. Iespējams, ka arī Covid-19 pandēmija lika šo aspektu pārdomāt un vairāk izprast veselīga dzīvesveida nozīmi”, piebilst Māris Lūks, aptieku tīkla “Apotheka” izpilddirektors.
Vēl par tēmu:
Latvijas slimnīcu vadītāji vēršas pie valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par veselības pakalpojumu turpmāko pieejamību un kvalitāti Latvijā
Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus....
Lasīt tālākVeselības ministrija atgādina: no 1. janvāra stingrākas prasības skaistumkopšanas pakalpojumiem
Veselības inspekcija atgādina, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”...
Lasīt tālākGripas izplatība Latvijā saglabājas augsta, pieaug arī citu elpceļu infekciju gadījumu skaits
2026. gada 2. nedēļā gripas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina par augstu gripas izplatību, un monitoringa dati apstiprina, ka gripas vīruss joprojām plaši cirkulē sabiedrībā. Monitoringa...
Lasīt tālākLVSADA: slimnīcu tīkla reforma virzīta bez pilnvērtīga sociālā dialoga
2026. gada 13. janvārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību. Lēmums tika pieņemts, virzot jautājumu...
Lasīt tālākSPKC aicina saglabāt piesardzību gripas epidēmijas laikā
Latvijā joprojām norit gripas epidēmija. Ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācija liecina, ka gripas vīruss aktīvi turpina cirkulēt sabiedrībā. SPKC īpaši vērš uzmanību,...
Lasīt tālākJaunumi veselības aprūpē no 2026. gada. Kas jāzina?
Nākamgad plānots ieviest vairākus jaunumus un uzlabojumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Par to, kas jāzina saistībā ar jaunumiem, informē Nacionālais...
Lasīt tālākGripas epidēmija turpinās – stacionāros palielinās gripas pacientu īpatsvars
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 51. nedēļas monitoringa dati liecina par turpmāku saslimstības pieaugumu. Aizvadītajā nedēļā pacientu īpatsvars ar elpceļu infekciju simptomiem...
Lasīt tālākLatvijā turpinās gripas epidēmija – saslimstība strauji pieaug
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 50. nedēļas monitoringa dati liecina par ļoti strauju saslimstības pieaugumu. Gripas izplatība iedzīvotāju vidū ir būtiski pieaugusi visās...
Lasīt tālākLatvijā turpinās saslimstības ar gripu pieaugums
Latvijā sākusies gripas epidēmija, un jaunākie monitoringa dati liecina par strauju saslimstības pieaugumu 49. nedēļā. Gripa reģistrēta visās desmit monitoringa administratīvajās teritorijās....
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālāk