• Tweet

Labi informēti par savām tiesībām ir 61% Latvijas iedzīvotāju, taču vairāk nekā puse (52%) norāda, ka valsts sniegtā informācija par tiesību aktiem varētu būt vieglāk saprotama. Pirmajā Latvijas Tiesībpratības mērījumā secināts: skalā no 4 līdz 16 Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības rādītājs ir tikai nedaudz zem viduspunkta – 9,97 punkti.

Pētījumā “Latvijas iedzīvotāju Tiesībpratības mērījums 2025” noskaidrots, ka iedzīvotāju tiesībpratības pašvērtējumu galvenokārt ietekmē izglītības un ienākumu līmenis, praktiskā pieredze juridisku jautājumu kārtošanā, kā arī informācijas avotu izvēle.

Augstāka izpratne konstatēta darba tiesību jautājumos, strādājot ar līgumiem, gadījumos, kad jākārto mantojumu tiesības, savukārt vājāka – zināšanās par bērnu tiesībām, personas datu aizsardzību un rīcību krīzes situācijās.

Kā augstas savas zināšanas iedzīvotāji novērtē darba tiesību jautājumos, kur 60% respondentu izvēlējās atbildi “augstas” vai “ļoti augstas”.

Mērījuma rezultāti ataino pētījuma dalībnieku zemāku vērtējumu savām zināšanām par bērnu tiesībām, tai skaitā uzturlīdzekļu un aprūpes jautājumiem. Tikai 35% respondentu savas zināšanas par bērnu tiesībām vērtē kā labas. Mērījuma dalībnieku, kuri audzina bērnus, pašvērtējums kopumā ir augstāks (50%).

Jautājot iedzīvotājiem par viņu informētību, proti, vai viņi zina, ka atsevišķām sabiedrības grupām ir iespēja saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, 64% atbildēja noliedzoši, bet 33% minēja, ka ir informēti.

Iedzīvotāji vērtēja savas zināšanas tādās tiesību jomās kā darba tiesības; rīcība darbā ar līgumiem ikdienā; mantojuma tiesības; īpašuma tiesību jautājumi; sociālie un sociālās apdrošināšanas pabalsti; saskarsme ar valsts un pašvaldību lēmumiem un tiesībām pārstrīdēt lēmumus; bērnu tiesības, aprūpe un uzturlīdzekļu jautājumi; tiesvedības jautājumi; personu datu aizsardzība un parādu piedziņa.

“Iedzīvotāju tiesībpratība ir viens no mūsu demokrātijas un tiesiskuma stūrakmeņiem – zinot un izprotot savas tiesības, cilvēki spēj veiksmīgāk tās aizstāvēt. Šodienas pētījuma rezultāti ir iedrošinoši, jo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savas zināšanas vērtē kā labas. Vienlaikus ir vieta izaugsmei. Tādēļ ir svarīgi, ka valsts turpina nodrošināt saprotamu, viegli atrodamu un uzticamu informāciju ikvienam. Tas ir īpaši noteicoši brīdī, kad droši informācijas avoti ir visvairāk nepieciešami, – lai cilvēki savus juridiskos problēmjautājumus varētu risināt savlaicīgi un neiestātos smagas sekas. “Latvijas Vēstneša” platformas un resursi ir nozīmīgs instruments, lai ikviens varētu orientēties tiesiskajā vidē un stiprināt savu spēju izmantot savas tiesības pilnvērtīgi.”

“Pētījuma dalībnieki tika lūgti novērtēt arī savas zināšanas, kā vajadzības gadījumā rīkoties desmit ikdienišķās dzīves situācijās, kas saistītas, piemēram, ar darba tiesībām, personas datu aizsardzību, tiesībām uz sociālo atbalstu u. c. jautājumiem. Lai gan iedzīvotāju tiesībpratības mērījuma vidējais rādītājs ir samērā augsts, redzam, ka ir būtiskas atšķirības tajā, kā iedzīvotāji vērtē savas zināšanas dažādās tiesību jomās. Tādējādi šī pētījuma rezultāti sniedz vērtīgu ieskatu, kāda veida informācijai jāpievērš papildu uzmanība, veidojot iedzīvotāju tiesībpratībai noderīgu saturu “Latvijas Vēstneša” informatīvajā platformā. Saprotama valsts informācija veicina iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldībai, savukārt informēti iedzīvotāji veido noturīgu sabiedrību. Latvijas iedzīvotāju augstā uzticēšanās oficiālajiem avotiem, t. sk. “Latvijas Vēstneša” platformai, ir mūsu lielākā prioritāte.”

Lai palīdzētu iedzīvotājiem vieglāk orientēties tiesību pasaulē, “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu, ko veido četras savstarpēji saistītas vietnes – noderīgi palīgi tiesību aktu izpratnei – vestnesis.lv; likumi.lv; lvportals.lv un juristavards.lv.

Saskaņā ar interneta pētījuma aģentūras “Gemius” datiem “Latvijas Vēstneša” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu vidēji ik mēnesi 2025. gadā apmeklēja vairāk nekā 400 000 jeb 29% unikālo interneta lietotāju Latvijā.