Iedzīvotāji vāc parakstus Ķekavas novada lielākās vides problēmas novēršanai
Pilsoņu iniciatīvu platformā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par Olektes upītes attīrīšanu Ķekavā. Pati pašvaldība Olektes upes skaudro likteni savulaik ir nodēvējusi par lielāko vides problēmu novadā, tomēr līdz pat šim nekas praktiski ar to nav iesākts.
Iniciatīvu jau ir parakstījuši vairāk nekā 400 cilvēki, un parakstu vākšana turpinās, plānojot to kā kolektīvo iesniegumu pašvaldībā nogādāt pēc Lieldienām.
Olektes upe gadu desmitiem ir aizlaista postā. Daudzviet tā ir pilnībā aizaugusi un sausa. Upes caurtekas zem ceļiem netiek tīrītas, aizdambējumus veido bebri. Upes gultnes piesārņojums radies rūpnieciskās un cilvēka darbības ietekmē. Upē nonāk SIA “Rīgas ūdens” attīrīšanas rezultātā radušās nogulsnes, atsevišķos gadījumos piesārņojumu rada SIA “Ķekavas nami” sadzīves kanalizācija.
Vēl pirms 15 gadiem Olektē nārstoja līdakas. Upes krastos var sastapt gulbjus, baltos un zivju gārņus, laučus, meża pīles un lielās gauras. Olektei pieguļošās pļavās ligzdo izzūdošās griezes un ķīvītes.
Olekte ir Ķekavas novada pašvaldības īpašumā. Situāciju ar Olektes upi pašvaldība savulaik nodēvēja par Ķekavas novada lielāko vides problēmu. Iedzīvotāji daudzkārt vērsās pašvaldībā, prasot tīrīt upi un atbrīvot caurtekas no aizdambējuma. Pašvaldība solīja attīrīšanas darbus veikt 2018. gadā. Līdz šim upes sanācijas darbi nav veikti. Kavējoties ar upes tīrīšanu, pašvaldība aizbildinājās gan ar SIA “Rīgas ūdens” un VAS “Latvijas Valsts ceļi” neizdarību.
Reaģējot uz parakstu vākšanu, Ķekavas novada mēra vietnieks A. Vītols skaidroja, ka līdzekļu upītes attīrīšanai nav sakarā ar karu Ukrainu un tā radīto ietekmi novada budžetam. Deputāts R. Gorkšs norādīja, ka Olektes jautājuma tālākajai virzībai izšķirīgi ir, cik iedzīvotājiem rūp šī problēma.
Lai gan starp Ķekavas domes deputātiem pastāv vienprātība, ka upi nepieciešams tīrīt, līdzekļi upes tīrīšanai netiek piešķirti. Pašvaldības veiktie attīrīšanas pasākumi ir reti un izņēmuma rakstura, tie nerisina upes piesārņojumu un aizaugšanu.
Lai atjaunotu Olektes upes dabisko plūdumu, pašvaldībai jāuzņemas atbildība par ilgstoši nerisināto vides jautājumu, paredzot budžetā līdzekļus upes gultnes attīrīšanas un padziļināšanas darbiem. Būtiski, lai upes attīrīšanas darbu ietekmē neciestu dabīgās pļavas un tajās mītoša dzīvnieku populācija.
Iniciatīvas mērķis ir sakārtot ilgstoši un apzināti postīto vidi. Pēc upes attīrīšanas iedzīvotājiem būs pieejama tīra ūdenstilpne un vieta rekreācijai. Tiks radīta atpūtas vieta, kur pavadīt brīvo laiku – pastaigāties, peldēties, atpūsties ar ģimeni, makšķerēt. Pats svarīgākais: dabiskā vide tiks attīrīta no piesārņojuma, un ūdens augu un dzīvnieku populācijai tiks atjaunoti eksistencei piemēroti apstākļi.
Lai pārliecinātu deputātus par problēmas aktualitāti un uzsāktu Olektes upes tīrīšanu šogad, parakstu slieksnis iniciatīvai ir pacelts līdz 600 parakstiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vētras postījumi Bauskas novada mežos konstatēti vismaz 150ha platībā
11. jūlija vētrā Bauskas novadā visvairāk cietušas mežaudzes tā sauktajā Lejnieku mežā un teritorijās ap Vecsaules silu.Valsts meža dienesta mežziņi konstatējuši vienlaidus lauzumus...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta Varakļānu un Madonas novadu apvienošanu
Lai Varakļānu novadu varētu pievienot Madonas novadam, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju...
Lasīt tālākSaeimas komisija konceptuāli atbalsta Varakļānu un Madonas novadu apvienošanu
Lai Varakļānu novadu varētu pievienot Madonas novadam, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 8. maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā jābūt septiņām valstspilsētām un 27 apriņķiem
Latvijā jābūt septiņām valstspilsētām, kurās neietilpst Jēkabpils, Valmiera un Ogre, un 27 apriņķiem, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākBērziņa: Pašvaldībām ir grūtības ar budžetu izveidi 2024. gadam
Pašvaldībām ir grūtības ar budžetu izveidi 2024. gadam, LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). "Redzam,...
Lasīt tālākRīgas reģions “Financial Times” apskatā novērtēts par vienu no perspektīvākajiem mazajiem reģioniem
Laikraksta “Financial Times” izdevuma “fDi Intelligence” ziņojumā “Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2024”, kurā apskatītas perspektīvākās investīciju vietas Eiropā, Rīgas...
Lasīt tālākLPS priekšsēdis: Finanšu situācija pašvaldībās nav normāla
Pašvaldību finansēšanas sistēma nonākusi līdz savam zemākajam punktam, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš...
Lasīt tālākNo 1. aprīļa mainīs braukšanas maksu Valmieras pilsētas maršrutu autobusos
20. februāra Valmieras novada pašvaldības domes sēde nolemts no 1. aprīļa paaugstināt braukšanas maksu Valmieras pilsētas maršrutu autobusos, ņemot vērā vairākus apsvērumus, piemēram,...
Lasīt tālākRēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir iesniegusi FM 2024. gada budžeta projektu
Atbilstoši Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas uzdevumam Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība...
Lasīt tālāk