Iedzīvotāji uzskata, ka deputāti, ministri, premjers un Valsts prezidents saņem pārāk lielu algu
Pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka, pēc sabiedrības domām, medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti par savu darbu būtu pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu, nekā tas ir patlaban. Aptaujas dati uzrāda nepārprotamu sabiedrības empātiju pret šo grupu pārstāvjiem. Saskaņā ar aptaujas datiem, to, ka medmāsas būtu pelnījušas lielāku atalgojumu, norādīja 85%, fiziskā darba strādnieki privātuzņēmumos – 81%, lauksaimniecībā nodarbinātie – 79%, skolotāji – 78%, ārsti – 66% un policisti – 68% iedzīvotāju. Dati liecina, ka Latvijā ir ļoti maz tādu, kas uzskata, ka šo grupu pārstāvju atalgojumu varētu arī samazināt (1% līdz 4% iedzīvotāju).
Tajā pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas deputāti, ministri, Valsts un Ministru prezidents patlaban saņem pārāk lielu atalgojumu. Viedokli, ka Saeimas deputātiem būtu jāmaksā mazāk, pauda 75% iedzīvotāju, bet par algu samazinājumu ministriem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam balso attiecīgi 66%, 63% un 56% iedzīvotāju. To, ka šo grupu pārstāvji būtu pelnījuši atalgojuma pieaugumu, domā attiecīgi tikai 1%, 2%, 4% un 2% iedzīvotāju.
Biežāk kritiski nekā labvēlīgi noskaņoti iedzīvotāji ir arī vērtējot ierēdņu un tiesnešu atalgojumu. To, ka ierēdņi patlaban pelna pārāk maz un to atalgojums būtu jāpalielina, uzskata 13%, bet to, ka par daudz un to atalgojumu vajadzētu samazināt – 40% iedzīvotāju. Savukārt algu pielikumu tiesnešiem atbalsta 12%, bet samazinājumu – 27% iedzīvotāju. Vienlaikus salīdzinoši liela sabiedrības daļa uzskata, ka atalgojuma līmeņi šo abu grupu pārstāvjiem nebūtu jāmaina (attiecīgi 45% un 35%).
Savukārt, vērtējot Latvijas militārpersonas un uzņēmējus, iedzīvotāji biežāk uzskata, ka viņiem par savu darbu pienāktos saņemt vairāk, nekā mazāk. To, ka militārpersonas ir pelnījušas algas 3 pielikumu, uzskata 33%, bet uzņēmēji – 17% iedzīvotāju. Pretēju viedokli pauda attiecīgi 7% un 15% respondentu, bet to, ka atalgojums nebūtu jāmaina, attiecīgi 35% un 41% respondentu.
Salīdzinot 2012.gada novembra aptaujas datus ar līdzīgas aptaujas datiem, kas tika veikta 2004.gada novembrī, atklājas, ka arī pirms 8 gadiem vairākums iedzīvotāju uzskatīja, ka medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti pelna par maz, bet Saeimas deputātu, ministru, Valsts un Ministru prezidenta atalgojumu varētu arī samazināt. Arī attieksme pret ierēdņu atalgojumu kopš 2004.gada nav īpaši mainījusies, jo arī pirms 8 gadiem Latvijā vairāk bija tādu, kas uzskatīja, ka ierēdņu atalgojums ir jāsamazina (32%) nevis jāpalielina (20%).
Taču interesantas izmaiņas ir piedzīvojusi iedzīvotāju attieksme pret tiesnešu un uzņēmēju atalgojumu. Vērtējot tiesnešu ienākumus, pirms 8 gadiem iedzīvotāji biežāk uzskatīja, ka tiesnešu atalgojums būtu jāpalielina (27%) nevis jāsamazina (11%).
Savukārt, vērtējot uzņēmēju atalgojumu, pirms 8 gadiem tikai 10% iedzīvotāju uzskatīja, ka uzņēmēji būtu pelnījuši saņemt vairāk, bet patlaban tā domā jau 17%. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka uzņēmējiem pienāktos saņemt mazāk, kopš 2008.gada nav mainījies – gan tad, gan tagad tā domā tikai 15%.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālāk