Iedzīvotāji bankām parādā 6 miljardus eiro
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai, raksta portāls NRA.Lv
«Latvijas ekonomikas atkopšanās procesi aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski uzlabojuši situāciju vietējā darba tirgū un attiecīgi mājsaimniecību ieņēmumos. Bezdarba līmenis Latvijā ir krities no vairāk nekā 20% 2010. gadā līdz 12% pašlaik. Šajā pašā laikā vidējais atalgojums valstī ir palielinājies par aptuveni 25% līdz 550 eiro. Mājsaimniecību ienākumu apjoms ir audzis un pašlaik vairs nav tālu līdz 2008. gada līmenim,» uzskata bankas Citadele ekonomists Zigurds Vaikulis.
Minimālas algas saņēmējiem kredīts nespīd
Saskaņā ar Citadeles rīcībā esošo informāciju privātpersonu kredītu slogs pēdējo gadu laikā ir samazinājies – no 9 miljardiem eiro 2008. gadā līdz aptuveni 6 miljardiem eiro šogad. Tas nozīmē, ka šobrīd vidēji viena iedzīvotāja kredītsaistības ir 3000 eiro.
Z. Vaikulis prognozē, ka pašreizējās tendences rada spēcīgu bāzi banku izsniegto kredītu apjoma pieaugumam nākotnē. «Tomēr iepriekšējās kredītu krīzes laikā mēs visi kopā, gan aizdevēji, gan aizņēmēji, esam daudz mācījušies, un ir pamats uzskatīt, ka nākotnē noteikti būsim gudrāki,» saka Z. Vaikulis.
Citadeles valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka aizvien mazāk ir gadījumu, kad bankai jāatsaka kredīta izsniegšana klientam, piemēram, nepietiekamu mēneša ienākumu dēļ: «Arī banka no savas puses stingri izvērtē katru kredītpieteikumu, lai būtu pārliecināta, ka klients noteiktā termiņā var atļauties atmaksāt iecerēto summu.»
Pēc bankas speciālistu aprēķiniem, patēriņa kredītu bankā var dabūt tad, ja persona uz rokas saņem vismaz 300 eiro. Tas nozīmē, ka minimālās algas saņēmējs uz aizdevumu var necerēt. «Ja banka atsaka kredītu, tas nav jāuztver kā katastrofa. Iespējams, tādā veidā banka ir pasargājusi no lielām problēmām nākotnē,» piebilst S. Purgaile. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicina patērētājus nesatraukties gadījumos, ja aizdevums tiek atteikts. «Droši vien kreditētājam, izvērtējot dažādus kritērijus, tomēr ir savs pamatojums, kāpēc kredītu nepiešķirt. No jūlija spēkā ir vairākas izmaiņas likumā, tāpēc PTAC cerīgi raugās, ka tās vēl vairāk sekmēs kreditēšanas tirgus uzlabošanos gan no patērētāja, gan kreditētāja pozīcijām,» pārliecināts ir A. Priedītis.
Bankas Citadele dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa kredīta vidējā summa bija 2000 eiro, un šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos trīs gados.
Izklaižu vietā praktiskas lietas
Bankas Citadele rīcībā esošā informācija liecina, ja pirms pieciem gadiem patēriņa kredīts lielākoties tika ņemts ceļojumiem, dāvanu iegādei vai citu kredītu apmaksai, tad tagad cilvēki galvenokārt naudu bankā aizņemas tādiem mērķiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā, piemēram, dzīvokļa remontam, īpašuma privatizācijai, automašīnas remontam un ilgstošas lietošanas preču iegādei. Arī automašīnu iegādē joprojām valda piesardzība – iedzīvotāji biežāk izvēlas iegādāties lietotas automašīnas, kuru iegādei ņem patēriņa kredītu, nevis līzingu.
Atļaujas ceļot vairāk
Pēckrīzes periodā un ienākumu pieauguma ietekmē mainījušies ceļojumu iegādes paradumi, no kuriem būtiskākais jaunums – plānot ceļojumu laikus, apstiprina Latvia Tours biznesa attīstības projektu vadītāja Ilze Vintere. Piemēram, rudenī, ziemā plānotos ceļojumus liela daļa iegādājas jau tagad. Daudz rūpīgāk ceļotāji arī izvērtē ceļojuma izmaksas. Tā sadārdzinoties ceļojumiem uz Turciju, klientu izvēle vairāk nosliecas par labu jauniem galamērķiem uz Bulgāriju un citviet. Pirmajā pusgadā atpūtas ceļojumu iegāde Latvia Tours palielinājusies par 14%, bet darījumu ceļojumu par pieciem procentiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk
