Iedzīvotāji bankām parādā 6 miljardus eiro
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai, raksta portāls NRA.Lv
«Latvijas ekonomikas atkopšanās procesi aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski uzlabojuši situāciju vietējā darba tirgū un attiecīgi mājsaimniecību ieņēmumos. Bezdarba līmenis Latvijā ir krities no vairāk nekā 20% 2010. gadā līdz 12% pašlaik. Šajā pašā laikā vidējais atalgojums valstī ir palielinājies par aptuveni 25% līdz 550 eiro. Mājsaimniecību ienākumu apjoms ir audzis un pašlaik vairs nav tālu līdz 2008. gada līmenim,» uzskata bankas Citadele ekonomists Zigurds Vaikulis.
Minimālas algas saņēmējiem kredīts nespīd
Saskaņā ar Citadeles rīcībā esošo informāciju privātpersonu kredītu slogs pēdējo gadu laikā ir samazinājies – no 9 miljardiem eiro 2008. gadā līdz aptuveni 6 miljardiem eiro šogad. Tas nozīmē, ka šobrīd vidēji viena iedzīvotāja kredītsaistības ir 3000 eiro.
Z. Vaikulis prognozē, ka pašreizējās tendences rada spēcīgu bāzi banku izsniegto kredītu apjoma pieaugumam nākotnē. «Tomēr iepriekšējās kredītu krīzes laikā mēs visi kopā, gan aizdevēji, gan aizņēmēji, esam daudz mācījušies, un ir pamats uzskatīt, ka nākotnē noteikti būsim gudrāki,» saka Z. Vaikulis.
Citadeles valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka aizvien mazāk ir gadījumu, kad bankai jāatsaka kredīta izsniegšana klientam, piemēram, nepietiekamu mēneša ienākumu dēļ: «Arī banka no savas puses stingri izvērtē katru kredītpieteikumu, lai būtu pārliecināta, ka klients noteiktā termiņā var atļauties atmaksāt iecerēto summu.»
Pēc bankas speciālistu aprēķiniem, patēriņa kredītu bankā var dabūt tad, ja persona uz rokas saņem vismaz 300 eiro. Tas nozīmē, ka minimālās algas saņēmējs uz aizdevumu var necerēt. «Ja banka atsaka kredītu, tas nav jāuztver kā katastrofa. Iespējams, tādā veidā banka ir pasargājusi no lielām problēmām nākotnē,» piebilst S. Purgaile. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicina patērētājus nesatraukties gadījumos, ja aizdevums tiek atteikts. «Droši vien kreditētājam, izvērtējot dažādus kritērijus, tomēr ir savs pamatojums, kāpēc kredītu nepiešķirt. No jūlija spēkā ir vairākas izmaiņas likumā, tāpēc PTAC cerīgi raugās, ka tās vēl vairāk sekmēs kreditēšanas tirgus uzlabošanos gan no patērētāja, gan kreditētāja pozīcijām,» pārliecināts ir A. Priedītis.
Bankas Citadele dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa kredīta vidējā summa bija 2000 eiro, un šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos trīs gados.
Izklaižu vietā praktiskas lietas
Bankas Citadele rīcībā esošā informācija liecina, ja pirms pieciem gadiem patēriņa kredīts lielākoties tika ņemts ceļojumiem, dāvanu iegādei vai citu kredītu apmaksai, tad tagad cilvēki galvenokārt naudu bankā aizņemas tādiem mērķiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā, piemēram, dzīvokļa remontam, īpašuma privatizācijai, automašīnas remontam un ilgstošas lietošanas preču iegādei. Arī automašīnu iegādē joprojām valda piesardzība – iedzīvotāji biežāk izvēlas iegādāties lietotas automašīnas, kuru iegādei ņem patēriņa kredītu, nevis līzingu.
Atļaujas ceļot vairāk
Pēckrīzes periodā un ienākumu pieauguma ietekmē mainījušies ceļojumu iegādes paradumi, no kuriem būtiskākais jaunums – plānot ceļojumu laikus, apstiprina Latvia Tours biznesa attīstības projektu vadītāja Ilze Vintere. Piemēram, rudenī, ziemā plānotos ceļojumus liela daļa iegādājas jau tagad. Daudz rūpīgāk ceļotāji arī izvērtē ceļojuma izmaksas. Tā sadārdzinoties ceļojumiem uz Turciju, klientu izvēle vairāk nosliecas par labu jauniem galamērķiem uz Bulgāriju un citviet. Pirmajā pusgadā atpūtas ceļojumu iegāde Latvia Tours palielinājusies par 14%, bet darījumu ceļojumu par pieciem procentiem.
Vēl par tēmu:
Aug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākLDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākNauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana
Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākEkonomikas ministrija izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku
Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālāk
