• Tweet

Vērtējot 2024. gadā paveikto, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver sadarbību ar nozari un spēju kopā noteikt prioritātes un mērķtiecīgi strādāt veselības aprūpes uzlabošanā.

Veselības ministrs: “Lai arī 2024. gads veselības aprūpē ir bijis saspringts un dinamisks, esmu gandarīts par plašajām un konstruktīvajām diskusijām saistībā ar veselības aprūpi, kuras esam piedzīvojuši šogad. Tas liecina, ka veselības aprūpe ir centrālais jautājums mūsu sabiedrībā, tas ir mūsu drošības un labklājības jautājums un mums visiem rūp veselības aprūpes nākotnes attīstība. Pieejama veselības aprūpe ir pamats stabilai sabiedrībai un ekonomikai – tā nodrošina mūsu spēju reaģēt uz krīzēm un rūpēties par katru iedzīvotāju.

Labi apzināmies, ka veselības budžets ne vienmēr atspoguļo visas sabiedrības cerības, taču arī ierobežotos resursos spējam strādāt mērķtiecīgi, prioritizēt būtiskākās vajadzības un meklēt labākos risinājumus.

2024. gada laikā, neraugoties uz izaicinājumiem, viedokļu sadursmēm un, nenoliegsim, arī diezgan agresīvām ieinteresēto pušu “spēlēm”, esam panākuši daudz nozīmīgu uzlabojumu – gan veselības pakalpojumu pieejamībā un infrastruktūras modernizācijā, gan jaunu iniciatīvu īstenošanā. Tas ir rezultāts gan nozares profesionāļu neatlaidībai, gan sabiedrības atbalstam.

Es vēlos īpaši izcelt un pateikties mūsu ārstiem, medmāsām un visiem veselības nozares darbiniekiem, arī Veselības ministrijas speciālistiem, padotības iestāžu vadībai un kolektīviem par viņu neatlaidību, darba sparu un pašaizliedzību Latvijas iedzīvotāju labā. Lai arī priekšā vēl daudz darāmā – šis gads pierādīja, ka ciešā sadarbībā starp valdību, veselības nozari un sabiedrību mēs varam mērķtiecīgi panākt uzlabojumus.

Uz 2025. un turpmākajiem gadiem veselības nozarē es raugos ar skaidru mērķi – investīcijas veselības aprūpē ir ieguldījums cilvēku un Latvijas nākotnē. Esmu pārliecināts – kopā mēs paveiksim visu nepieciešamo un veidosim tādu veselības aprūpes sistēmu, kas ir pieejama, moderna un ilgtspējīga”.

Visi kopā 2024. gadā esam panākuši būtiskus uzlabojumus veselības aprūpē:

1) Zāļu pieejamības uzlabošana:

1.1. Kompensācijas apmērs palielināts līdz vismaz 75%;

1.2. Paplašināta kompensācijas sistēma ar jauniem medikamentiem un diagnozēm;

1.3. Individuālās kompensācijas apmērs dubultots līdz 30 000 eiro gadā;

1.4. Atvieglojot ārstu pieejamību, receptes turpmāk varēs izrakstīt arī māsas un vecmātes;

1.5. Izstrādāts jauns zāļu uzcenojuma modelis, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un ļaus samazināt recepšu medikamentu cenas līdz pat 15–20%.

2) Pacientu tiesību stiprināšana:

2.1. grozījumi Pacientu tiesību likumā, nostiprinot valsts valodas lietošanu;

2.2. no 2025. gada jūlija ārstniecības iestādēs jānodrošina pacientu tiesību aizsardzības speciālists un jāizstrādā pacientu tiesību aizsardzības plāns.

3) Jaunu veselības pakalpojumu ieviešana:

3.1. Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pieejamība visā Latvijas teritorijā;

3.2. cukura diabēta pacientiem apmaksās intravitreālās injekcijas;

3.3. Stradiņa slimnīcā darbu sāks multidisciplināra komanda iekaisīgu zarnu slimības pacientu aprūpei;

3.4. ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās izveidoti veselības punkti – vienota apjoma un kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

4) Vienotas kvalitātes veselības pakalpojumiem ieviešana – metodiskās vadības institūciju izveide:

4.1. darbu sācis pirmais metodiskās vadības institūts psihiatrijā;

4.2. izveidoti metodiskās vadības institūti onkoloģijā, kardioloģijā, ģimenes medicīnā, pediatrijā, traumatoloģijā.

5) Digitālās veselības pārvaldības uzlabošana:

5.1. Laboratoriju izmeklējumu bezmaksas pieejamības nodrošināšana e-veselībā;

5.2. Stratēģiskas digitālās veselības ekosistēmas attīstībai un E-veselības politikas īstenošanai izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC). Latvijas Digitālā veselības centra uzdevums būs attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju.

6) Slimnīcu pakalpojumu un sadarbības tīkla pilnveidošana:

6.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu kapacitātes stiprināšana;

6.2. Jauna hospitalizācijas plāna izveide un efektīvākas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta slimnīcu sadarbības un pacientu ātrākas nogādes slimnīcā nodrošināšanai;

6.3. Valsts līdzdalība lielākajā reģionālajā slimnīcā – Daugavpils Reģionālajā Slimnīcā.

7) Rīcības plānu izstrāde veselības pakalpojumu uzlabošanā:

7.1. Jaunā onkoloģijas plāna 2025.–2027. gadam izstrāde;

7.2. Liekā svara un aptaukošanās samazināšanas plāna 2025.–2029. gadam izstrāde.

8) Jaunas nozīmīgas likumdošanas iniciatīvas:

8.1. Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums. Tas paredz ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā un efektīva pieejamo līdzekļu izlietošana.

Likumprojekts nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes.

8.2. Publiskajai apspriešanai nodots VM un nozares izstrādātais likumprojekts „Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likums”. Tas ir būtisks solis tuvāk personalizētai medicīnai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai.

8.3. Sadarbībā ar zinātniekiem un tiesību ekspertiem Veselības ministrija ir sagatavojusi un publiskai apspriešanai nodevusi Biobanku likumprojektu.

Jaunā likuma mērķis veicināt ir regulēt cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un paraugsaistīto datu ieguvi, uzglabāšanu un izmantošanu pētniecībā nolūkā sniegt ieguldījumu zinātnē un veselības aprūpē un veicināt sabiedrības labklājību, vienlaikus aizsargājot cilvēka cieņu, identitāti un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

9) Cilvēkresursu plānošanas un attīstības pilnveidošana:

9.1. Apstiprināta “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam”, kas nosaka turpmākos virzienus cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā, koncentrējoties uz ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu vajadzībām, labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru.

9.2. Pēc Veselības ministrijas iniciatīvas izveidots paplašinātās kompetences māsas (advanced nurse) profesijas standarts un kvalifikācijas prasības un RSU izstrādāta jauna profesionālā maģistra programma māszinībās – paplašinātās kompetences māsa.